es ļoti pie tā strādāju, lai apraktu tik dziļi, ka reizēm pat izdodas aizmirst. bet tas periodiski un neglābjami uzpeld un grauž - es varētu tagad raudāt, kā gribas pašai savu dzīvokli! Žēl, ka esmu patstāvīga sieviete, citādi varētu sekot draudzeņu ieteikumam - izvēlēties puisi ar dzīvokli, kur ievākties (protams, šajā gadījumā vīrietis ne dzīvoklis būtu noteicošais faktors, kāpēc ievākties vai arī neievākties). ideja nav slikta, ja vien negrauztu manu pašlepnumu.

šeit, protams, ir daudzi "ja" un "kad", bet tas jau ir no attiecību tēmas, kuru man negribētos pīt iekšā. vismaz ne šajā postā.

es sevi pazīstu - tagad, pirms svētkiem, skriešu, rosīšos, priecāšos, smiešos, ņemšos, cepšu piparkūkas un visādus gardumus, īsis sakot, rūpēšos, lai visiem mīļajiem un tuvajiem ir labi un ir svētku sajūta, bet kad pienāks svētki varēšu sēdēt rūgti stūrītī ar apziņu, ka neviens mani nemīl, neveinam mani nevajag. mazliet skumji, stipri muļķīgi. svētki Rīgā - tas ir jau paredzams feils!

un patiesībā tā visa īdēšana sākās, jo ebay's mani uzmeta un atrakstīja, ka brāāl pulksteni nevar atsūtīt, ka snozīmē, ka jāmeklē cita dāvana, jo pasūtīt citu nevar (nesaņemšu laikus), bet nopirkt šeit ir unreāli! vot, sukas!