rīt 7:00 esmu apņēmusies skriet, man riebjas skriet, bet laikam jau jāpamēģina ieviest savā dzīvē arī kāds veselīgs paradums, ja jau ar brokastīm iznāca nelāģi.

man tiešām ir briesmīga vīriešgaume, ja jau izvēlos cilvēkus, kas ir tik patmīlīgi, ka nav apgrūtinājuši sevi, lai iepazītu mani.

sities ap sienu vai nesities, bet 2/3 vasaras ir cauri.

šodien jūra un saule bija maģiska - jutos kā filmā, kur guli puslīdz kāpās, zāles stiebri vieglis šūpojas tik tikko kā pamanāmā vēja plūsmā, saule necepina, bet glāsta ādu. un ūdens - viegli sāļš, vēss, bet ne auksts. mmmm

un jā, man beidzot ir peldkostīms, kurā jūtos pēc sevis - žēl, ka vasara jau beidzas, bet nekas, es vēl pagūšu noķer pāris saules starus. :)

es nezinu, kas tieši notiek at rietošo sauli, bet tas ir biedējoši - aina aiz loga un atstarojošā gaisma dienas aizskaros visa ir CITRONDZELTENA - kā izbalējusi sēpijas bilde, tas vienkārīs ir sireāli!