pamatskolā mēs bijām tāda draudzīga klase - vismaz pēdējos 2 gadus. bet tur, protams, bija daži/as topošie indivīdi, kurus ne pārāk mīlēja. es tai skaitā. tad nu ir vien tāda būtne, kura mani kaitināja visticamāk sava stulbuma dēļ un mums bija ne visai labas klasesbiedru attiecības. lai būtu precīzāk - viņa ir vienīgā būtne, ar kuru es savas dzīves laikā reāli biju kāvusies (neskaitot džekus sētā, bet tas man šķiet ir visu bērnības sastāvdaļa). beidzās gan tas ar to, ka viņa dabūja pa mūli, neskatoties uz to, ka es biju krietni sīkāka augumā un trauslas miesas būves (es vispār pamatskolā vienmēr biju trešā vai otrā no beigām, kad mums sportā lika kārtoties pēc augumiem). salīdzinoši - man blakus viņa bija maz zirdziņš.

enīvej.

tad nu tagad esam izauguši (pieņemu abpusēji, vai arī viņa ir palikusi vienkārši vecāka - gy) un pilnīgi nekādus kontaktus neuzturam. neskaitot to, ka traukos reizi pāris mēnešos mans profils un bildes (kas starp citu tur parādās labi ja reizi pusgadā - man, redz, ne pārāk tīk dižoties ar savu brīnišķo dzīvi, gy) tiek izstudēts no a-z.

creepy, ne?

es tiešām nesaprotu, kas tik saistošs tai būtnei šķiet manā personā. man jau rakstīts nekad netiek un aicināta draudzēties es arī netieku. visticamāk apzinoties, ka draudzības apstiprinājums nesekos. bet pabāzt degunu manā dzīvē kaut kā interesē, nu nahuj? ej un saproti!


P.S. es zinu, ka esmu maziska - viņa joprojām ir bezgaumīga un neglīta, ar mazām cūkas ačelēm. gy