par tām nedaudzajām kļūdām, par kurām mātei zināms un kuras esmu pieļāvusi, viņa vienmēr ir teikusi: "Ja zinātu, kur paklupsi, paliktu spilventiņu apakšā".

nu tad esmu sākusi likt spilventiņus visur, kur potenciāli redzu feila vai vilšanās/sarūgtinājuma iespējamību - arī sīkumos, jo man sīkumi ir svarīgi. ja man būtu bijusi tā iespēja apdedzināties mazāk (turklāt ja tā nebūtu bijusi apdedzināšanās aiz naivuma vai paļaušanās uz otru cilvēku), es to nedarītu kaut vai aiz pārliecības, ka ir kāds cits, kas pašaus to spilventiņu zem manas pēcpuses, lai mazinātu triecienu. tādas pārliecības nav, tā ka nebrīnieties un neuzdrošinieties justies abižoti, ja izlieku spilventiņus.

nesen sapratu, kāpēc man tik ļoti velk uz Ņujorku!

man vienmēr ļoti patikusi gotikas arhitektūra, ne vien cakainuma dēļ, jo baroks arī ir gana cakains, bet gan tāpēc, ka tā ir uz augšu vērsta arhitektūra. es zinu, skan muļķīgi, bet es neciešu soļus atpakaļ, jo man tas nozīmē kritienu uz leju, es pat ēdnīcā, ja būs izvēle paplāti ar netīrajiem traukiem nolikt kaut kur apakšējā plauktā, kur jāpieliecas, vai augšējā, kuru knapi varu atsniegt, vienmēr likšu augšējā plauktā. jā, ar pašlepnumu un pašcieņu es varu padalīties un vēl paliktu pāri. iespējams ir daļa, kas to uzskata par augstprātību.

un Ņujorka asociatīvi ir kā mūsdienu gotiskās arhitektūras epicentrs.


hmmm, iespējams tāpēc briti ir izvēlējušies neogotiku kā savas arhitektūras sūrakmeni? saskanētu ar viņu augstprātību attiecībā pret kontinentu :D

es esmu sajūsmā par savu milzu segu - varu rotēt pa gultu pa 360 grādiem, bet sega vēl nebeidzas! :D

es jau sen gribēju nopirkt vīrieštipa kreklu un beidzot man tas ir izdevies! turklāt tirkīzzilu! jes!

mācos vienaldzību. gribu zemenes.

nolakoju melnus nagus. nepatīk. vai arī jāpierod. nezinu.

upd: nea, me un melli nagi does not fit!

mans mazais izvirtušais prāts! gy

kādā no vārdadienas dāvanām nāca līdzi kristiska rakstura apraksts par manu vārdu. laikam jau atsevišķas mana rakstura kvalitātes kā lāsts nāk līdzi vārdam - piemēram, pacietība un spēcīgs raksturs, lai gan man pašai nelokas mēle nedz vienu, nedz otru atzīt par man piemītošu.