Gribās uz kalna un everģēlības kā bērnībā, kad no kalna varēja laist ar leduskapja Saratov durvīm :D ai kaut ko tik pat krutu

Piepeši nēēē-normāli sagribējās svaigu, tikko ceptu ķieģelīti ar nesacukurotu medu un aukstu, aukstu pienu - mmmmm...

Šausmīgi gribu aiziet uz 3D Avataru, tikai visi manējie ir jau redzējuši un vairs nav ar ko aiziet :(

No rīta biju absolūtajā sajūsmā - man pie mājām tādas kupenas - nu tā, līdz gurnam - ka sajutos kā bērnībā, kad sniegs bija līdz padusēm :D

Joprojām baigi gribu uz Metallica :(

Tā, diena tika uzsākta ar entuziasmu, bet tagad tas izbeidzās! GRIBU MĀJĀS un pasūtīt picu! Vot!

Bite me! ;)

apbrīnojot sniegpārslu trauslumu un sniega baltumu, mēs aizmirstam cik tas ir bīstami, mēs aizmirstam, ka jautra slidošana upē var beigties ar saltu aukstumu un tumsu, mēs aizmirstam, ka skaistais saulainais rīts pēc lieliem saliem vicina ledainus zobenus pār kājāmgājēja galvu, mēs aizmirstam, ka pasakaini baltie, sarmas sabārkstotie koki kādam bezpajumtniekam var nozīmēt nakti, pēc kuras nepamostas.

Jā, tāda ir ziemas pasaka - skaista, salta un bīstama - gluži kā mērķtiecīga sieviete.