ja pieņem, ka indivīds nav galīgi tukšpaurīgs un spēj lasīt strap rindām, tad mēs visi lielākā vai mazākā mērā esam no dzīves/sabiedrības uzsūkuši, kas ir labi, kas slikti, kā vajadzētu darīt, kā nevajadzētu, kā izturēties pret vienime(piem., draugiem), kā pret otriem (piem., naidiniekiem and stuff). Tas kopā ir dzīves teorija. Tas, cik labi katrs to apguvis, ir atkarīgs no spējas lasīt starp rindām un cietpaurības :D. Vismaz tāda ir mana interpretācija, nemeklējot lielo dzīves jēgu n'stuff.