| Jun. 20th, 2011 08:42 am Ventspils pusmaratonā mēra uzruna tāda neizteiksmīga, bez dzirkstelītes. Runātājs izskatījās mazliet nedrošāks un nepārliecinošāks kā citas reizes, dalībniekiem tika piedāvāta "vienreizēja"(eto čo, a?) iespēja nofotografēties ar mēru personīgi. Bet par to nav šis stāsts.
arc ar atgriešanos no dienvidrietumu ceturtdaļlodes iedvesis jaunu azartu nelielajā skriešanas kolektīvā, kurā nu jau skaitāmi gandrīz 10 censoņu. Finišējušie ar ovācijām sagaida vēlākus finišētājus, tā rezultātā, jo lēnāk skrien, jo vairāk čīrotāju.
Kas attiecas uz sportisko, tad šoreiz izmantoju tempa turētāju pakalpojumu, lai finišētu savā iecerētajā laikā, kas aptuveni atbilda arī arc pieticīgajām iecerēm. Īpašs prieks, ka pēdējā aplī no tempa turētājiem izdevās aizbēgt. Personīgā rezultāta uzlabošanai droši vien jāgaida rudens, jo laika apstākļi jūlijā un augustā skrējējus nelutina. Skrējēji saules staru uzlūko kā krievu partizāns luftwaffes lidaparātu. Šoreiz saule sāka puslīdz regulāri spīdēt distances 2. pusē, vējš diezgan atspirdzinošs, alu pēc skrējiena tā arī nesanāca pagaršot, bet gribējās. 1 comment - Leave a comment |
