| Jul. 12th, 2007 10:10 pm Pavisam cirslīgs stāsts 90to gadu pirmajā pusē cirslītis aktīvi dziedāja korī un vajāja bakalaura grādu Universitātē. Pēc tam, kad koris nodziedāja pāris dziesmiņas kādas politiskās partijas ziemassvētku pasākumā, bija nopelnīti labi līdzekļi pašiem savam Kora Pasākumam.
Koris skaitījās kaut kāda tur Rīgas nomales kulčaka paspārnē, tādēļ 1994. gada 14. janvārī (piektdienā) jaungada pasākums notiek tieši tur. Jauktais koris nozīmē, ka tusiņā meiteņu ir vairāk nekā zēnu, kas nevar nepriecēt. Vārdu sakot, sestdien no rīta, uz centru braucot (ar vairs nebūt ne pirmo attiecīgā maršruta autobusu), aktīvākie koristi vēl dzēra šņabi no kakliņa un skaļi dziedāja (ciest nevaru šitādus lopus!).
Centrā daži pavisam aktīvi koristi nolemj vēl padzert aliņus kondženes kafūzī. Viņi pavisam bija trīs - divi bračkas un vēl viens. Patiesībā, viņiem bija jāsagaida savi transporti (vilciens, autobuss), lai dotos uz savām pierīgas dzīvesvietām. Laiks bija apmēram 1.5 stundas.
Ap 15.30 cirslīgais pasākuma dalībnieks juta filmu trūkstam, tāpēc(!) pa kluso (kamēr abi pārējie gāja atliet), aizjoza uz savu vilcienu. Rietošās saules stari krita pār peronu, kad tika atrasts attiecīgais transporta līdzeklis, noskaitīts otrais vagons no sākuma (visi krutie brauc otrajā vagonā) un piesēsts. Tagad ap stundu garš brauciens, tāpēc mazliet pievērsim acis...tāks... Atveram acis. Re, ārā tumšs, un vilciens taisni ieiet stacijā. Ātri ārā! Hm, kaut kas nav īsti riktīgi. Nez kas uz tās stacijas rakstīts.
( tālāk ) 2 comments - Leave a comment |
