Obser Ver -

Lai līdz vakaram nokļūtu Krakovā, no Rīga ir jāizbrauc ap 6.00. Tā tas bija izplānots.

Ceļojumam gatavojāmies ar zināmu atbildību, visos pieturas punktos nobukingojot savu mājvietiņu laicīgi iepriekš. Piedāvājums 5 vietīgām naktsmītnēm pamatā sastāv no visādu veidu apartamentiem, kas arī ir labi, jo budžeta variantā ceļojot ir labi izmantot iespēju parūpēt dažas ēdienreizes paša spēkiem. Tā vismaz tas bija plānots. Un vēl gatavošanās braucienam ietvēra arī ārpuskārtas autoservisa apmeklējumu, jo bērītim nav ne pirmā, ne pat otrā jaunība vairs. Bet bērīts ir bijis tīri brašs pēdējā gada laikā, uz servisu tik vien kā dažus sīkumus tā tīri profilaktiski novērst nācies.

Vēl par plānošanu piezīmējot, ceļojums ietvēra divas agrāk (gandrīz nemaz) neredzētas zemes, Slovākiju un Ungāriju, kas ir gandrīz "tie paši mēs", tāpēc naļiku līdzi ņemt plānots vien tā simboliski, nu tur saldējumam un suvenīriem. Tā ceļojuma uzsākšanas sajūta ir diezgan baudīga, sevišķi, ja ceļojums tik labi izplānots un sagatavots.


Auto panelis nodzisa akurāt aiz Marijampoles. Esmu jau reiz teicis, ka opelis ražo auto ģeneratorus, kuriem atsaka kaut kāds relejs vai kaut kas tamlīdzīgs? Nekas jau īpašs, viss jau bojājas, tā sacīt. Vien ņemiet vērā, mani draugi, šis ir veids kādā ģenerators lēnu garu nomirst tā, ka paneļa lampiņa pakaļ nedzied. Tā lampiņa, kas rāda akumulatora nelādēšanu ir pat žigulim, tak šķiet joprojām spēj parādīt vien to, ka ir pārtrūkusi ķīļsiksna. Vismaz opelim, bļa. Un braukšana bez elektrības mašīnā ir jauka izklaide, ņemot vērā, ka arī stūres pastiprinātājs ir elektriskais.

(Palīdzība uz ceļa ārzemēs - Evakuators uz Marijampoli - 3 stundu remonts - Krakovas bukinga kancelēšana - Jauna apartamenta bukingošana Varšavā). Jaunais Varšavas bukings bija spožs, vēl lētāks par Krakovas, ar feinu 3 istabu dzīvoklīti, un visi susuriņi atkal ir laimīgi, jo ar nedaudz garāku otrās dienas pārbraucienu nekā plānots, Slovākijas Tatros varam nonākt laikā. Plus vēl tāda piedzīvojumu sajūta, ka ir izdevies izķepuroties, un vispār mīna divreiz vienā vietā nesprāgst un tā.

Slovāku viesnīciņā notiek kāzas, mēs vienīgi ne kāzinieki, pati saimniece arī maķenīt iešvilpusi rādās, runā krieviski ('POS ķerminal jesķ, no ona nerabotajet'). Nu, nekas paņemam kešu, un priecīgi izplānojam, kurp doties nākamās dienas rītā haikot.

No rīta sēžam bērītim mugurā un aidā. Tik nevar ielikt ātrumā. Nu nevar. Tā, ka nemaz nevar. Nē, nu var jau, ja dzinējs izslēgts, bet rūcošam nevar. Šodien svētdiena, nav ko stresot, braucam kalnos ar vilcienu un haikings izdodas brīnišķīgs. Pirmdien vajadzētu atrisināt problēmu ar auto, jo otrdien vakarā jābūt Budapeštā (tas nav pārāk tālu). Viesnīcas saimniece aši zvana Viktoram, viņš ir klāt pēc pāris stundām un skaidri nosaka "spojka". Citu valodu ārpus dzimtās viņš nezina. Remonts protams kešā un rīt būs gatavs ap pusdienlaiku. Tas der, pat baigi labi. Pienāk pusdienlaiks, pl 2., 3., un tad Viktors paskaidro, ka ir "probļema", jo beigta ir vēl viena sajūga detaļa, vārdsakot šodien nebūs (Zvans auto īres kantorim). Tālāk uz Budapeštu ar Oktāviju. Un pēc 2 dienām atpakaļ, un Viktors saka "Gotovo!" (nomainīja visu sajūgu un vēl izpūtēja gofru, kas bija uz izjukšanu). Pēc tam vēl viena nakts Varšavā un laimīgi atkal mājās.

Tā mēs to plānu izpildījām, nu izņemot to, ka Krakovu gan neredzējām un bankas sabarotas ar keša komisijām kā franču zosis.