Obser Ver - Post a comment

Maratons, mīlīši, nesākas ar starta šāviena brīdi. Visa sezona ir svaru kausā, varbūt pat visa iepriekšējā dzīve. Vienkāršības labad šī puksta atskaites periodu sāksim ar iepriekšējo vakaru.


Lielākā daļa stratēģisko lēmumu pieņemti, palikuši vien gatavošanās sīkumi, piemēram, nonākt viesnīcā un vakariņojot neizdzert vairāk par 2 aliem alkohola ekvivalentā. Viesnīca, patiesībā, arī ir stratēģisks lēmums, jo 2h sēdēšana pie stūres, ģērbašanās stāvot pie mašīnas, rindā stāvēšana uz wc ir sasodīti nelāgs dienas sākums, kad riktīgi kalni jāgāž. Daudz labāk ir laiski pamosties ap pulksten deviņiem, stundu ēst brokastis, tad pusotru stundu numurā formēt uzkabi, hidrēties utml. Uztura zinātne ir viena no mistiskākajām (uzreiz aiz buiķa torsioniem), tāpēc brokastīs pretēji visādiem priekšrakstiem pamatā ir ceptas olas ar bekonu. Kāpēc gan nevarētu būt tā, ka baudījums no brokastīm ir tikpat svarīgs kā kaut kādi tur ogļhidrāti?

Uzkabē šoreiz ietilpst 3gab enerģētiskās želejas un kādi 0.3l elektrolīta dzēriens. Vispār, tas ir nožēlojami maz, ja ņem vērā, ka pasākuma enerģētiskais patēriņš lēšams uz 3500 Kcal. Vieglā riksī uz startu, un aidā!

Tempa turētēji nolēmuši iet ar rezervi pirmajā pusē, tā lai trešajā un īpaši ceturtajā aplī, kad tāpat jau grūti, būtu iespēja palaist tempu uz leju. Viss ir kārtībā, vien jūtams, ka tuvojas kārtējais stratēģiskais lēmums, jo spiediens pūšļa rajonā diez vai īpaši sublimē. Otrā apļa beigās (21km) uztaisam nelielu uzrāvienu, lai tempa turētāji nepazustu, un aši būdiņā uz stratēģisko mīzienu (skatīt bildi). Ar zināmu piepūli tempa turētājus izdodas noķert, bet tad jau viss atkal ritmā un štokos, ar tukšākiem iekšējiem orgāniem cita aršana. Nākamais stratēģiskais lēmums ir turpināt uzņemto tempu, tas ir iet prom no tempa turētājiem. Pulss palēnām ložņā uz augšu (atkal skatīt bildi!), pie 30km jau sajūta, ka esmu bijis gatavs skriet šādā tempā labi ja kilomterus 30. Apļa beigās nostrādāja čīrotāji, kā arī izdevās stratēģiski pieliet vēderu ar elektrolītu. Dzeršana trasē pa glāzītei nekompensē to, kas izsvīst. 31. km vajag kārtīgi no kakliņa, un tad vēlreiz 35. km.

35.km ir mans mīļākais maratona kilometrs, locītavas brēc, noberzumi šoreiz gandrīz nav jūtami, temps joprojām konstants. Apdzenu diezgan daudz konkurentus, nekādas sienas nav un maratons katram savs ir kopš dzimšanas, nevis sākas 35. kilometrā. Finišā atkal čīrotāji, tāds kā kamols kaklā uz mirkli. Tad sajūtam nogurumu. Nogurumu tīrā veidā.

Rezultāts uzlabots par 27 minūtēm, 4. aplis noskriets vien par minūti ilgāk kā pirmais. Vidējais pulss 162. Nevienas kļūdas.