| From: | mth |
Date: | August 16th, 2011 - 01:11 am |
---|
| | | (Link) |
|
reiz dzirdēju, ka pulss ar laiku mēdzot pagurt tāpat kā viss ķermeis, tas mēdzot krisites pēc kāda laika līdz ar tempu. Tā man reiz izteicās kādreizējais Latvijas čempions pusmaratonā
hm, šādu efektu, imo, var piedzīvot pēc ļoti ilga skrējiena. Divu stundus skrējienos joprojām ir tā, ka temps krītas, bet spiežot skriet ātrāk, pulss neadekvāti kāpj. Savukārt, pēc gara gara skrējiena beigu posmā nogurums ir pilnīgs un vispārējs, un grūti pateikt, vai pulss krītas dēļ tā, ka kājas vairs nevar pakustināt, vai kājas nekustas dēļ tā, ka sirds vairs nevelk.