Obser Ver - Post a comment

Skaidrs, ka līdz gada beigām diez ko daudz jaunus kilometrus klāt nepieskriešu. Paliks apmēram 1300 ar kaut ko, kopš gada sākuma skaitot. Bet būtu forši, jo man tagad ir viss, ko ziemas skrējējs varētu vēlēties. Labi, gandrīz viss. Naglainās ātrumčības, labs vindstoperis augšā, galvā uzmaucamais bufs, un aifons ar rankīperi. Un vēl man ir iesnas un jocīgs kakls. Ja tā padomā, iesnas vairāk vai mazāk man ir visu gadu, tagad tieši vairāk. Un arī klepus ņem un uznāk un pāriet tik ātri un lēni bez gala, neraugoties uz dažādu farmācijas produktu iemēģināšanu. Tāpēc izdomāju, ka varētu apciemot loru, lai viņš man diagnozticē kādu hronisku kakla/deguna kaiti, kuru vajadzētu paārstēt. Bet skalot dobumus gan es otrreiz neļaušos, lai ārstē kā vēlas, bet ar skalošanu tikai tad, ja līdz akūtam tā lieta aizies. Jo tas, kas man šobrīd kaiš, patiesībā nav nekāda īsta slimība. Ne temperatūra, ne sāp kaut kas, tikai tas skriet-negribas-nogurums.