Obser Ver - Post a comment

Ja nu tas nav skaidri redzams, vēlreiz jāpiezīmē, ka joprojām skrienu. Kopš sezonas sākuma summējot, šobrīd esmu kaut kur maskavas centrā, ja būtu sācis no Rīgas. Labāk ar veselību nepaliek, vismaz ar fizisko nē. Cik vien atceros, šosezon visu laiku mokos ar vieglām hroniskām iesnām.

Tieši šobrīd atkal tuvojas viens jūdžakmens Kuldīgas pusmaratona izskatā, aiz kam mani nenormāli uzvelk šādas, tipa, laika ziņas: Brīdina par kārtējo karstuma vilni. Jo treniņprocesā gūtie vērojumi rāda, ka censoņa veiktspēja 30 celzijgrādu peklē vs. 20 krītas par 15-20 sekundēm uz katru km. Vairāk padomājot, arvien bezjēdzīgāk šķiet kaldināt plānus par kaut kādiem personīgiem rekordiem pusmaratonā, bet arī atturēties no kārtīga atskaites koncerta neizdodas. Tīri tāds kā aicinājums un nolemtība.

Un vēl kas ir labi, šonedēļ gandrīz nemaz nav jāskrien, tik jāatpūšas un tad jau sestdien redzēs. Tā cerīgā sajūta pirms starta, tā ir ko vērts un tā finišēšanas sajūta vēljovairāk, štrunts par tablo.