Man diezgan svarīfi liekas, vai pateicību dod pirms vai pēc pakalpojuma, kad redzi, ka tiešām ir labi strādāts un no sirds gribi pateikties. Tavam salīdzinājumam ar manikīri tas būtu tā - ja jau iepriekš neiedosi dzeramnaudu, viņa, pofig, tos nagus nemaz nelakos, - lako pati!

(Reply to this) (Thread)

Jā, tas tā ir. Es ne par konkrēto gadījumu, bet par attieksmi pret to vispār.
Kad B.B. piedzima, es pēc dzemdībām nodevu vecmātei aploksni ar pateicību, bet joprojām nejūtos noziedzniece. Man vairāk "uzkrita", ka nav nozīmes došanas laikam (pirms, pēc, pavidam), bet gan faktam - iedevi sanitārei, ak tu tāda psrs laiku atlieka un noziedzīgās sistēmas atbalstītāja!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, es, godīgi sakot, arī neredzu iemeslu nedot pateicību pēc pakalpojuma saņemšanas, ja tādējādi vēlies izteikt atzinību par jauku/profesionālu/īpašu attieksmi.

(Reply to this) (Parent)

Un jā - došana pirms ir samaksa par īpašāku attieksmi. Bez tā saņemsi standartu, kas ne vienmēr atbilst tavam priekšstatam par to, kā vajadzētu būt. Diemžēl.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē! Paldies dievam, man ir gadījies saņemt brīnišķīgu attieksmi no ārstiem/māsiņām/sanitārēm arī bez iepriekšējas došanas. Kaut vai tā pati ātrā palīdzība. Vai kādreiz senāk, kad gadījās būt slimnīcā ar bērniem. Vai papum toreiz intensīvajā terapijā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, re! :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu redzi, bet tieši tāpēc jau es šūmējos, ka līdz šim man ir diezgan veicies, un šitas bija kā auksta duša

(Reply to this) (Parent)

+10000.

(Reply to this) (Parent)