man jau liekas, ka visas šitās jaunās, nu labi, modernās rakstnieces TO dara vienādi un pēc metodes
nejauši izvēlēts vārds + vēl nejaušāks, apcakina apkārt kādu briesmīgi smalku metaforu, et voilà!
ā, un vēl katrā grāmatā vismaz vienreiz jāraksta par vecu cilvēku sūdiem vai mīzaliem, vēlams tajā pašā stāstā iesaistīt arī puķes. šito joku var vienreiz iztaisīt viens rakstnieks, bet nu ne jau visi tagad pēc kārtas iesaistīsies naturālisma priekos, brrr