Tā jau es zināju! :/ |
[11. Mar 2009|16:43] |
|
|
|
Comments: |
"bet tad atcerējos, ka esmu taču iedegusies kvēlā mīlā"
šitas uzjautrināja.
A Tev pašam kādreiz neaizmirstas, kad ir kkas svarīgāks vai labāks, par ko domāt? :D
Tātad giross ir svarīgāks par kaut kādu kvēlo mīlas liesmu?
Nu, manuprāt, tā domā vismaz puse Āfrikas badacietēju. Pārējiem vnk no bada prāts sašķobījies. Jā, pie zināmiem apstākļiem! :P
filmā 'reiz amerikā' bija tā hrestomātiskā aina, kur puika ierodas pie meitieša uz kniebstiņu ar sarunāto samaksu - puturkējuma kūku ar ķirsi virsū. gaida un sēž tāds pacilāts kāpņu telpā, sēž un gaida, kamēr meitietis izvannosies, bet pa to laiku izsalkums apēd kaisles liesmas, puika apēd kūku un sirdī pasūta visu kniebstiņu ķibeņi feņi.
Turklāt, nokniebties dabūja. Uz citiem noteikumiem, bet dabūja.
nē, nē, šitas tieši kā reiz nedabūja. dabūja divi lielie džeki pa policista naudu. bet šamais bija no mazajiem, kuram patiešām labāk kūkas jāēd nevis jāspiežas pie brangiem meitiešiem.
Nu, kā to teikt. Ja mušu pieliek pie acs, tā mierīgi aizsedz ziloni, bet tamdēļ zilonis nav mazāks palicis.
Acumirklī ir acumirkļa domas, bet lielās lietas nekur nepazūd, ja arī uz brīdi tiek aizsegtas.
Kā es smalki izrunājos, ko.
Tik smalki, ka man nepieciešams tulks no latviešu uz latviešu, lai Tevi saprastu. :)
Aha, šitā ir skaidra filozofijas pazīme, neviens nekā nesaprata.
Es par to, ka kvēlā mīla jau patiesībā neaizmirstas, ja arī giross smaržo tieši nāsīs.
Nu, labi - tā klusi aizslīd otrā plānā, kamēr es notiesāju girosu. :) | |