Nu ir, piemēram, teātra izrāde viesnīcas istabās, pietuvināta tai reālajai videi, kur tas viss notiek. Un kāpēc gan nevarētu uztaisīt izrādi par tiem laikiem Salaspils memoriālā? Neredzu nevienu iemeslu, kāpēc ne, ja par tām tēmām var runāt grāmatās, uz skatuves, tad var arī realitātei tuvākās vietās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Iemesls varbūt būtu tiem, kas tur noasiņoja, līdz nāvei nospīdzināti tajos pašos kvadrātmetros, kur tagad teātris tiek spēlēts. Bet tie jau beigti, tb neiebildīs. Jāiesaka krieviņiem kādā Ustjlagā uztaisīt koncentrācijas nometnes paliekās identisku teātri "izsūtītie latviešu fašisti", kur uniformās ziliem pagoniem izklaidētu labi paēdušus lielpilsētu bērneļus, uzvelkot tiem mugurā vakar izmazgātu fufaiku un ļaujot iejusties kaut kādu tur lopu vagonos atvesto un badā mirstošo latviešu ādā. Varētu sanākt labs šovs ar draiskiem elementiem a la "šo trīsgadīgo puisīti nu aiz kājām un ar galvu pret sienu, bet ar šo fašistieni nu izpriecāsies visas sardzes rota". Galvenais piepucēt, dzeloņstieplītes savilkt un fonā maršu palaist, lai interesantāk. Varētu arī tūristi no Rīgas braukt "pa senču takām".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Viss atkarīgs no laika distances.
Un cilvēkus vilina svešas ciešanas - ne jau velti kristīgajā baznīca ir allažiņ pelnījusi ar mocekļu relikvijām. Un kā paliek ar ļautņiem, kuri ik pa laikam raujas iziet Jēzus ciešanu ceļu, ja iespējams, arī tikt piesistiem krustā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man šķiet, ka šitais gan galīgi nav "par tēmu". Mans stāsts bija par absolūti ko citu.

(Reply to this) (Parent)

Ja par to ņirgātos, tad varētu sašust, bet, ja mēģina tuvināt vēsturiskajai realitātei, kāpēc gan ne. Tie paši labi paēdušie bērniņi varbūt kaut mazliet vairāk sapratīs, kā bija tad.

(Reply to this) (Parent)