Nu, vispirms, šķiršanās nav nedz liegta, nedz arī rets gadījums mūsu sabiedrībā.
Otrkārt (mans subjektīvais viedoklis) - nedz zags, nedz baznīca man nav pietiekama autoritāte, lai tur kaut-ko solītu.
Paši sarunājām, paši dzīvojam kopā un nafig vispār jāprecas.

Pati esmu pietiekami pieaugusi lai saprastu, ka nekad nevienam nevarēšu solīt kaut-ko līdz mūža galam.

(Reply to this) (Thread)

Nu par to solīšanu jau tas stāsts. Tas, ka šķirties var, ta sīkums - ja varētu uz laiku, nevajadzētu šķirties. :)

(Reply to this) (Parent)

Iedomājos, ka varbūt vajag solīt nevis to, ka paliks līdz mūža galam kopā, bet gan ka centīsies, lai gribētos to palikšanu. Un ja nesanāks, nu tad - nesanāks.

(Reply to this) (Parent)