Ai, nu tādu huiņu tu nes :) Mūsdienās daļa sievišķu un vīrišķu par attiecību tēmu dzen tādu tuftu - da passssarg dies, ka kādam vēl pieķersies tik ļoti, ka prātā ienāks doma, ka ar to veci/veceni gribas līdz kapa malai laimīgo noraut it kā tas būtu kaut kas baigi nosodāms.
Bet nu - tas jau laikam nāk kā bagāža no bēdīgās pieredzes līdzi - pieķerties kādam atkal, bet ar normu un tādām domām bakgraundā, ka "viss reiz beidzas".
BET - šādi teksti patīk daudziem vīriešiem, so - why not dzīt tuftu un būt topā? :)

(Reply to this) (Thread)

"laimīgi noraut"

(Reply to this) (Parent)

hmm, es vēl neesmu satikusi nevienu, kam varētu solīt - jā, ar Tevi, mīļais draugs, līdz kapa malai, tikai ar Tevi vien, nekad ne pa labi, ne pa kreisi. Vot, nevaru es šitā apsolīties - ja nu man pēc pieciem gadiem "bzdinks" uznāk? Vai arī tam otram? Cilvēki mainās - un ja nu es pēc 5iem gadiem vispār vairs nepazīstu to, ko kādreiz apprecēju? Ja mani tā laulība dzen izmisumā? Vai tiešām kāds ir tik ļoti par sevi pārliecināts, ka var apsolīties uz visu mūžu? Es par sevi tik pārliecināta neesmu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet tad tu nebļauj pa visu pagastu, lai tas vecis, kurš tevi grib jemt par sievu un koklešu cepēju nesabīstās un arī nesāk malt tādu pašu maļamo, jo nobīsies un domās, ka tu tāda vēsā beibe,krutā un ka viņš nedrīkst pārāk pieķerties, jo visu laiku gaidīs, kad nu pienāks tā diena, kad skriesi prom. Tad nekāda mīlēšana nesanāks, bet sāksies sacensība, kurš tas vēsākais un modernākais.
Vajag lekt tai ugunskurā un, kad izčūkst tā lieta uz neatgriešanos, vot tad vajag šitos gudros tekstus ņemt ārā no tašas, lai pēc tam var ar godu no situācijas iziet :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)

(Reply to this) (Parent)