aizdomājos |
[23. Jan 2008|14:28] |
|
|
|
Comments: |
un pārējie klasesbiedri to uztver adekvāti? Neviens neņirgājas, aiz muguras neapsmej, nekādas divdomīgas piezīmes neizsaka?
tad jāaudzina, jāmāca tie kas ņirgājas utml.
vai arī to piedāvāsi variantu - let the bullies set the rules?
Rīkojot gājienus? Tā saaudzinājuši, ka pašiem jāmūk no lidojošiem mēsliem. Nešķiet, ka pēdējā piecgadē, kad informācija par homoseksuālismu ir gana pieejama un aicinājumi būt tolerantiem + diskriminācijas pēc seksuālās orientācijas aizlieguma ieviešana likumdošanā, būtu krasi mainījusi sabiedrības un īpaši tās jaunākās daļas attieksmi pret JO ĪPAŠI divu vīriešu kopdzīvi, ne tā? (kaut kā par sieviešu kopdzīvi satraucas mazāk)
nav gadījies dzirdēt. tikai reiz viens no skolniekiem man stāstīja, ka viņi neesot normāli, jo esot pāris (spriežot pēc intonācijām, tas tika stāstīts, lai mani samulsinātu), bet no manas puses bija tikai izteikums par to, ka tas ir pilnīgi normāli un ka par seksualitāti mēs daudz runāsim, kad anatomijā būsim tikuši līdz dzimumorgānu sistēmai un nervu sistēmai. pēc pāris nedēļām arī sanāks man to sākt.
vēl viņi mani ir traukos atraduši un pat aicina traukoties, bet tas nozīmē, ka viņi ir arī izpētījuši gan manas draugu grupas, gan dienasgrāmatas ierakstus un tātad zin, ka es esmu ar puisieti sapārojies. un man aiz muguras arī neviens komentārs nav atskanējis...
Nja, iespējams, ka es kļūdos un mūsu pusaudži ir dikti toleranti, empātiski un aug ģimenēs, kurās vecāki nav homofobi. :) | |