12 August 2008 @ 02:30 pm
Pašsavaldības grēks.  
Tiek teikts, ka cilvēkam ir pienākums likt apkārtējiem manīt savu aizkaitinājumu. Dusmas novelk robežas un ļauj citiem saprast, kurā brīdī līdzcilvēks(i) atļāvies(ušies) par daudz, tādējādi dodot iespēju mācīties no savām kļūdām.

Neļaujot cilvēkiem apjaust savas pacietības robežas tiek nodarīts pāri gan sev gan viņiem. Jo emocijas nekur nepazūd.
Tags:
 
 
Forma: No Bembijs today
Fons: The Garden
 
 
( Post a new comment )
andza_arrdh[info]andza_arrdh on August 12th, 2008 - 05:12 pm
Es laikam piekrītu, taču viss allaž ir tik neparocīgi sarežģīti.

1) Paškritiskam vai ar zemu pašapziņu apveltītam cilvēkam ir grūti novērtēt, kad citu dusmas ir viņa vaina un kad citi uzvedas neadekvāti un neciešami.

2) Ja citiem pietrūkst paškritikas un spējas apjēgt vai vispār nojaust, ka viņi uzvedas neadekvāti, tad viņi ņifiga nemācīsies, un vienkārši domās, ka cilvēks viņiem gruzās virsū nepamatoti un pats ir vainīgs. Rezultātā:
a) citi sakasīsies ar cilvēku un cilvēks pazaudēs paziņas (kas var būt arī pozitīvs iznākums atkarībā no situācijas).
b) citi sakasīsies un cilvēks atgriezīsies pie samierināšanās un savākšanās, kā rezultātā turpinās eksistē neveselīgi parazītiskas attiecības, kurās viena puse visu laiku uz otra rēķina var uzvesties nelāgi.

(Reply) (Link)