Vai motivācija ir tik pat svarīga kā nodarījums?
Fons: Placebo - Post Blue
6 ierakstīja | ierakstīt
Pārnadža Pārdzīvojumi - Ticība
It's impossible to really understand somebody, and not love them.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
virus on January 21st, 2008 - 02:51 pmTradicionālā atbilde - motivācija ir svarīgāka.
Objektīvi skatoties, nevar cilvēku vainot par to, ka viņš labu gribot savas nesaprašanas dēļ ir izdarījis ko nosodāmu. Subjektīvi, motivācijai ir maza nozīme, protams.
Juridiski abas laikam sanāk vienlīdz svarīgas.
Objektīvi skatoties, nevar cilvēku vainot par to, ka viņš labu gribot savas nesaprašanas dēļ ir izdarījis ko nosodāmu. Subjektīvi, motivācijai ir maza nozīme, protams.
Juridiski abas laikam sanāk vienlīdz svarīgas.
nui on January 21st, 2008 - 03:55 pmAr labām domām ir grūti nomaksāt īri.
Par sliktām domām ir grūti ierosināt krimināllietu.
Par sliktām domām ir grūti ierosināt krimināllietu.
virus on January 21st, 2008 - 04:01 pmPragmatiskā ziņā protams fakts un rīcība ir svarīgāki.
Juridiski slepkavība aiz nevērības un plānota pasūtījuma slepkavība ir atšķirība starp dažiem gadiem un dažiem desmitiem gadu.
Juridiski slepkavība aiz nevērības un plānota pasūtījuma slepkavība ir atšķirība starp dažiem gadiem un dažiem desmitiem gadu.
klobex on January 21st, 2008 - 04:10 pmPirms daudziem gadiem ētikas lekcijās iekš RTU man mēģināja iestāstīt, ka no ētiskā viedokļa motivācija vispār nespēlē nekādu lomu - nodarījums atšķir labo no ļaunā.
Var protams ticēt, ka visvarenajam Dievam, liktenim vai jebkurai citai statisko nejaušību manifestācijai, svarīgākais ir tas, kas ir mūsu sirdīs. Tā ir doma, kas nomierina.
Var protams ticēt, ka visvarenajam Dievam, liktenim vai jebkurai citai statisko nejaušību manifestācijai, svarīgākais ir tas, kas ir mūsu sirdīs. Tā ir doma, kas nomierina.
ymdeithiad on January 21st, 2008 - 04:10 pmNodarījums ir svarīgāks tad, kad motivācija ir kaut kas attaisnojošs & motivācija ir svarīgāka tad, kad nodarījums ir mazāka ļaunuma, kā gribēts.
Vismaz tā tam vajadzētu būt, jo, ja pirmajā gadījumā nodarījums nav svarīgāks, tad tas netraucē nodarītājam rīkoties atkal, laicīgi nepadomājot par iespējamajām sekām; un otrajā gadījumā, šķiet, ka iemesls ir acīmredzams.