To, ka ir nepieciešamas kopīgas intereses, lai dīvainais veidojums - daudzcilvēku draudzība - spētu eksistēt, zina un labestīgā kārtā verbāli smiulakrē jau katrs trešais runājošais ceturtklasnieks. Tā ir jauka, universāla patiesība, kas gadu laikā iegūst gaumīgus pierādījumus interešu grupās, interneta sabiedrības apakšsabiedrībās un vēl sazin kur citur.
Pēc tā, ko cilvēki dara āpruss obligātajiem, rutīniskajiem pienākumiem, vajadzētu būt iespējamam, raksturot viņu intereses un līdz ar to arī viņus pašus.
Mīklani dūmakainjā galvā, kas šodien tikai daļēji ir mans draugs, es mēģināju atrast kādu kopīgu iezīmi mazajām cilvēku kopiņām, kuras ir ārēji atvērtas, bet iekšēji slēgtas jau pietiekami ilgu laiku, lai būtu paspējušas saražot kopīgus hobijus un mazas tradīcijas.
Tā nu mēs [es un mans dūmakainais, cerams, galvas saturs] radījām bildi, kur telpā pa stūriem ir izvietojušies dažādi ļautiņi, kuri man un sev zināmu iemeslu dēļ ieņem vietu manā milzu paziņu sarakstā virs sadaļas pavirši-paziņas-bez-verbāla-kontakta.
Tā nu mēs veiksmīgi vispirms savietojām vieglāk atpazīstamās personības. Mums tur mētājas cilvēki, kuriem ir kopīga valoda (kas gan laikam ir visām mazajām sabiedrībām). Cilvēki, kas izskatās līdzīgi, lai gan uzsver atšķirīgumu. Cilvēki, kuriem ir līdzīgas mantiņas. Cilvēki, kuriem garšo līdzīgas vielas. Cilvēki, kas brīvajā laikā dara līdzīgas trakulības. Cilvēki, kas ikdienā aplūko vienas un tās pašas interneta lapas. Cilvēki, kuri dala vienu viedokli uz visiem. Vispār, telpa bija visai liela un ar visai daudz stūriem. Ja es būtu ģeniāla māksliniece, kāda gan par nožēlu pasaulei, es tomēr neesmu, noteikti tiktu radīts vēl nebijis mākslas darbs ar zemu mākslicniecisko, bet augstu emocionālo vērtību. Bet ne gluži par to ir stāsts.
Mans kārtējais vervelējums par cilvēkiem un īpatnībām, kuras man ir sanācis novērot, vairāk tendējas uz jautājumu: Kā būt sociālai personībai, kas viegli iekļaujas jebkurā sabiedrībā.

Jautājums: vai tad, ja Tu atrodi, katras mazās sabiedrības pazīmi un kaut kādā mazāk vai vairāk mistiskā veidā piekabini savai krāšņajai būtnei, Tu spēj viegli iekļauties jaunā cilvēku lokā un saņemt savu dzeguzes bērna draudzību. Un vai vienpatība būtu uzskatāma par kaut kādu absolūtu rakstura elastības trūkuma piegaršu.

Tātad dienas jautājums: kā veiksmīgi iekļauties jaunā sabiedrībā un neiemantot dīvaiņa vai sociopāta slavu?