Man liekas, ka ar laimi tam ir visai mazs sakars.

Ar gana speejiigu izteeli un pietiekami veeleeshanos liidzibas var saskatiit arii shkjietami nesaistaamas lietas un vienkaarshu apgalvojumu pataisiit par dziives jeegas skaidrojumu - visu izskata paarliecinaashanas speejas :)

Vai tad jebkam nav saistība ar laimi? Nu patiesībā neobligāti, bet pieņemot, ka dzīves mērķis ir būt laimīgam (visplašākajā nozīmē), kāds ir mans uzskats, tad jebkam, ko mēs daram jābūt mērķtiecīgam (arīdzan visplašākajā nozīmē, nevis žurnāla "Mērķis" nozīmē). Proti, ja es izvēlos savu dzīvi pavadīt, vāļādamies uz dīvāna, es arī savā veidā esmu mērķtiecīgs. Cits jautājums, kura ir tā ītā metode.
Es pats vispār laikam esmu par zelta vidusceļu. Galējības ir vai nu ļoti skaistas, vai ļoti ērtas, bet tās ir tikai galējības.
(sorre, par philosophical intervention)

Ja kāds meklē laimi savā dzīvē, viņam būtu jāapmeklē scientologi (lai saprastu kāda dzīve ir laimīga, ja tu neesi viņu vidū).

Bet citādi doma man patīk un es pat atminos pāris situācijas,kur man bija iespēja tapt par tādu. Jeb tas jādara regulāri or smth? Jebkurā gadījumā, man ir savs skatījums uz to visu, lai gan paldies Nīčem par viņa domu graudiem.

Un vispār, Garfīlds sūkā, Andza. To Tev vajadzēja nu pašam saprast.