Vai tad jebkam nav saistība ar laimi? Nu patiesībā neobligāti, bet pieņemot, ka dzīves mērķis ir būt laimīgam (visplašākajā nozīmē), kāds ir mans uzskats, tad jebkam, ko mēs daram jābūt mērķtiecīgam (arīdzan visplašākajā nozīmē, nevis žurnāla "Mērķis" nozīmē). Proti, ja es izvēlos savu dzīvi pavadīt, vāļādamies uz dīvāna, es arī savā veidā esmu mērķtiecīgs. Cits jautājums, kura ir tā ītā metode.
Es pats vispār laikam esmu par zelta vidusceļu. Galējības ir vai nu ļoti skaistas, vai ļoti ērtas, bet tās ir tikai galējības.
(sorre, par philosophical intervention)