ko cilvēks dara, ja pārplīst riepa? uzliek rezerves.
ko cilvēks dara, ja saplīst rezerves riepa? sarunā kādu aizvedēju un salabo riepu tuvākajā servisā.
ko dara cilveks ar iepriekšminēto pieredzi, bet Ventspilī svētdienā? gaida pirmdienu un pērk jaunu riepu ibio. ak jā - un ir 4os darbā.

Labrīt!

Mani sauc Elmārs un es vēlētos jums izstāstīt kādu atgadījumu no vakardienas. Man pieder Audi A8, kas man uzticami kalpojis jau vairākus gadu tāpat kā mans zelta pulkstenis, zelta ķēde un zelta laulības gredzens ar briljantu. Tam gan nav lielas nozīmes, jo stāsta galvenais varonis esmu es pats.

Vakar pēc tikšanās taisījos doties atpakaļ uz Aizkraukli. Iesēdos savā A8, braucu ārā no stāvvietas Stabu ielā un mans Park-tronic sāka pīkstēt. Uz brīdi tā kā apstājos, palūkojos spoguļos, bet ar perifēro redzi likās, ka aizmugurē esošā zaļā Honda ir jau aizbraukusi tālāk un minu tik virsū, bet še tev - tas losis turpat vien bija un dabūja ar manu bamperi sānā.

Vainīgs jau vien pats esmu, bet obidno baigi, jo 10 gadu nebija nevienas avārijas, un tagad šitā... Pilnīgi stulbi. Pat rokas sāka trīcēt.

Pārraunājām ar atsaucīgo Hondas īpašnieku mūsu rīcības iespējas un konstatējām, ka saskaņotā paziņojuma veidlapas, protams, ka nevienam nav. Tad nu piedāvāju viņam man piederošā servisā Aizkrauklē visu smuki un labi salabot. Tā taču visiem labāk, ātrāk un ar mazākām galvassāpēm.

Bet obidno baigi. Drošvien arī viņam.

ja man tagad uzjautātu, kuras ir divas skaistākās un skumjākās dziesmas par atšķirtību, man nebūtu atbilde ilgi kabatā jāmeklē. par atšķirtību starp diviem cilvēkiem, kam tas ir svarīgi.tās abas tik spēcīgi uzbur ainiņu, ka dziesmai beidzoties vienmēr jānoskurinās un jānodomā, cik labi, ka man tā nav..

tātad: John Denver - Leaving On A Jet Plane un Bill Withers - Ain't No Sunshine. izbaudiet un novērtējiet.

nosaukums gan ir nosperts rem , bet ir tik labs, ka man pofig :)

patiesībā gribēju pastāstīt ka ar tā paša rem gādību tika tā pa riktīgam puiku kompānija notestēts mans pēdējais peņpunktu vācējs - jaunais TV. ar viņa gādību tādēļ, ka viņš pierunāja visādu DVD vietā apskatīt kārtīgu HDTV formāta produktu. turklāt ne šādu tādu, bet Sin City. jo ma jo, kas par bildi.. tajā brīdī visas šaubas (ja man tādas būtu bijušas :) ) par šī pirkuma lietderību bija zudušas uz visiem laikiem un pašlaik vēl aktuālāks ir kļuvis jautājums par Dolby Surround vai kā-nu-tur-viņu spējīgas skaņas iepirkšanu, jo bilde ir tā vērta.

turklāt jau ir iegādāta viena no vizuāli spēcīgākajām filmām ever made - Baraka iekš HDTV. tas būs vienkārši fantastiski :)

neticami, bet gliemeža otrā reinkarnācija ir beigusies veiksmīgi. divus gadu domās lolota un beidzot pateicoties NATo arī veikta. iznākums ne gluži kā no kūniņas taurenis, bet labāks ir noteikti. padarīta darba sajūta neizsakāma :)

nevarēju un nevarēju saņemties kaut ko ar Balto izdarīt, bet pietika man kļūt populāram, lai es uzreiz sarosītos, aukstumā nomainītu nolaidušo ripuli un tagad intensīvi domātu, kas mani var aizvilkt līdz Līčiem :)

tā pauze.. tā pauze mani padaru gandrīz vai traku, jo viņas stieptais un gandrīz raudošais Porgy pēc tās ir kā eksplozija manās smadzenēs. i mean it.

paskatīties uz sevi. no malas. tas ir dīvaini. un parasti neiespējami. viens no retajiem iespējamajiem veidiem ir filmā. reti gan gadās, bet tomēr gadās filmas, kurās ir apskatīts kāds cilvēks, kurš ir sasodīti līdzigs tev. un to skatoties rodas sajūta, ka turpat vai skaties uz sevi no malas. tad paliek mazliet neērti, jo liekas, ka kāds ir saredzējis kādu tavu visslēptako domu, ideju, fantāziju. bet tieši šīs filmas uzrunā visspēcīgāk. un tas jau pašsaprotami, jo pats jau sevī vienmēr ieklausās visuzmanīgāk. egoisti taču esam.

tieši šāda man izrādījās jaunā ZB filma Last Kiss. nu labi - šoreiz filma, kurā viņš tikai spēlē galveno lomu, nevis kā Garden State - ir cilvēks orķestris. bet arī šoreiz liekas, ka tik pat labi viņš būtu šo režisējis un sarakstījis, jo rokraksts ir ļoti pazīstams, bet laikam jau tapēc, ka viņš ir sagadījies ļoti piemērots šim scenārijam, kuru srakstītjis neviens cits kā Paul Haggis. tas pats vīrs, kas sarakstījis pēdējās divas Clint Eastwood filmas, pēdējo bondiādi un.. aha - Crash.

tā ka it kā jaun nav pārsteigums, ka sižets bija tiešām spēcīgs. es tur saskatīju tādu kā apvienojumu no četrām fāzēm cilvēka, bet īspaši jau vīrieša attiecību dzīvē - brīvais periods, pastāvīgais periods, smagās škiršanās periods un pēc-kāzu/pirmo bērnu periods. katrs ar savu specifiku, saviem plusiem un saviem mīnusiem, bet šeit - salikts kopā, turklāt ļoti nemanāmi un organiski, vienā stāstā. līdz ar to rodas iespēja ne tikai ieskatīties spogulī, bet pat mēģināt ieskatīties tagadnē, nāktonē, vai arī mēģināt izvairīties no kļūdām, kas vēl var mūs sagaidīt.

tik daudz vienā stāstā? pārsteidzoši? aha - jāsaka pat, ka kārtējā šī gada pārsteigusī filma. žēl, ka to nākas teikt tik reti, jo pārsteigums manuprāt ir tieši tas, ko gaidām katru reizi ejot lūrēt lielajā četrstūrī.

P.S. ak jā - treileris, ja kādu interesē. bet manuprāt diezan pavājš izdevies.

skatoties nu jau vairākas reizes pieminēto M*A*S*H, iekrita ausīs termins Dear John letter, kuras saņemšana nozīmē to, ka tava sieviete mājās ir atradusi citu veci un tad nu paziņo tev ar vēstuli, kur sākas "Dear John..." :) vienkārši tāds simpātisks apzīmējums tādai... mm... delikātai lietai. un kā raksta Wikipedia - ar gana senām saknēm.