nezinu... es kā gada beigās atmetu visam ar roku, aizgāju no iepriekšējā darba, tā tikai tagad esmu sapratusi, kas patiesībā ir dzīve. man pirmo reizi mūžā ir sajūta, ka es te, nu, šitajā dzīvē un pasaulē iederos. un es pirmo reizi mūžā esmu uzzinājusi, kā tas ir - kad katra diena ir prieks, kad ir prieks no tā vien, ka es esmu. izrādās, darbs vienmēr visu to prieku bija nokāvis ;) tad nu rezultātā man vairs vispār strādāt negribas, nu, nemaz un nekad ;)
vienīgā nelaime, ka zinu, ka kādā brīdī naudas aptrūksies ;)
mjā. laikam izklausās diezgan vājprātīgi :)
tad nu... es neesmu pārliecināta, vai ir vērts atteikties no tā, ko esmu tagad tā pēkšņi pati sev atklājusi tikai tā vārdā, lai... lai smalki sauktos, un lai tiktu pie bara komandējamu ļaužu un vēl naudu par to dabūtu ;)
un vispār.. ai :)