iedevu, lai edonkey meklē. šams saka, ka nevarot tādu filmu atrast :/

nu jā. par to līdzi jušanu.
man piedāvā darbu jaunu. vadošu amatu. pēc dažiem mēnešiem varētu sākt. tā nu es satraucos, ka vajag pagūt pa dažiem mēnešiem uzaudzēt biezu pri biezu ādu, lai varētu atkal pēc pilnas programmas cilvēkus tramdīt un atkal būt lecīgai kucei un neiejūtīgajai briesmonei pēc pilnas programmas ;)

patiesiibaa nav taa, ka vislabaak ir buut...nu taam personiibaam, ko mineeji. vislabaak ir buut kautkur pa vidu - pietiekami draudziigam, lai biedri teiktu - kaada man forsha priekshniece un no otras puses, lai buutu respekts. to gan nav viegli panaakt, bet buut nagu mauceejai - man liekas, ka tas neatmaksaajas...

es tā pa vidam nemāku. kādā brīdī noteikti kāds sadomās, ka mans draudzīgs nozīmē vairāk nekā tas patiesībā nozīmē un tā.. bet būt par nagu maucēju un tad vienā brīdī pārsteigt pasauli, parādot cilvēcīgu seju - tas nostrādā vienmēr.
nu jā.

es te vienu dīvaino filmu skatos.. šausmīgi jocīgā noskaņojumā iedzīvojos. vēl 30 min palikušas. zini, viena no tām jocīgajām filmām, ko izbaudi kā delikatesi, pa gabaliņam vien. kuru skaties, un negribas, lai viņa beigtos.
skatīšos ka es viņu tālāk :)

nekaa. uz mani nenostraadaatu. tici man, bet uz peleeko masu - varbuut. ar to es nedomaaju, ka esmu iipashs, bet ka uz vairumu iedarbojas iespeejams.

es shitaa Bleeras raganu skatiijos. pa gabalinjam. ar aukstiem sviedriem. izbaudot. un nedeelju normaali guleet nevareeju:)

blēras ragana bija labā :)) muļķīga gan, bet - laba. man vispār šausmenes ir mans mīļākais žanrs, patīk man tīšuprāt baidīties. nu jā, un mana mīļākā pastaigu vieta pie mājas arī ir - kapi :)) bet pirmā darbavieta bija - morgs :)) tematiski.
bet šitajai filmai es tagad ik pa laikam paskatos uz to smuko kadru, kas ir uzpauzējies - un - nespēju sevi piespiest nospiest play.
hideous kinky, moš zini tādu filmu?

bet par pelēko masu runājot - jap, tev taisnība. uz parastajiem ļaužiem tas iedarbojas vislabāk. un vēl apvienojumā ar to, kāda es esmu - man vislabāk padodas cilvēkus iebiedēt, un tā viņus motivēt. ar kaut kādām muļķīgām bailēm. nožēlojami, jā, zinu.

ja godiigi jaasaka, tad esmu nosoliijies tieshi taads vadiitaajs nebuut, jo sevi necieniitu, ja nevareetu savus darbiniekus motiveet "pa labam"...

dzirdeejis tikai esmu. bljin iisteniibaa shkrobe, ka peedeejaa laikaa vispaar vairs nav laika filmas skatiities:(

nu, tad jau redzēs, kas un kā būs.
es jau vēl neesmu neko ne parakstījusi, ne galīgo jāvārdu pateikusi, ne ko. vēl pat kolektīvs nav nolasīts viss :)
un.. patiesībā, mani pašu biedē iespēja tikt pie pašai savas personāla daļas ar lielu baru ļaužu. biedē visu no nulles sākt tur. biedē, ka jāmotivē bari ļaužu. nu, karoč man pašai bail :)

ak. bet es priecājos - ka man pēdējā laikā tieši IR laiks gan filmām, gan sev, gan dzīvei.
ak, jā, un tas ir vēl viens iemesls, kāpēc man ir bail no tā darbiņa - ka man no pārāk daudz kā pašai būs jāatsakās. nu re, tā nu es savas bailes esmu apņēmusies pārnest uz citiem - lai citi baidās mānā vietā ;)
ok, joks.

man laikam paaraak daudz godkaares un ambiiciju ir iekshaa, bet es kaa reizi nevaru nomierinaaties un kaa taads auns skrienu ar galvu iekshaa sienaa, bet nemetu savus sapnjus zemee un nesamierinos ar 8 stundu darbadienu no 9:30-17:30. nevaru asmierinaaties. taa ka Go For It!:) jo laiks filmaam ar laiku taapat atradiisies:) es vismaz sevi taa mierinu:)

nezinu... es kā gada beigās atmetu visam ar roku, aizgāju no iepriekšējā darba, tā tikai tagad esmu sapratusi, kas patiesībā ir dzīve. man pirmo reizi mūžā ir sajūta, ka es te, nu, šitajā dzīvē un pasaulē iederos. un es pirmo reizi mūžā esmu uzzinājusi, kā tas ir - kad katra diena ir prieks, kad ir prieks no tā vien, ka es esmu. izrādās, darbs vienmēr visu to prieku bija nokāvis ;) tad nu rezultātā man vairs vispār strādāt negribas, nu, nemaz un nekad ;)
vienīgā nelaime, ka zinu, ka kādā brīdī naudas aptrūksies ;)

mjā. laikam izklausās diezgan vājprātīgi :)
tad nu... es neesmu pārliecināta, vai ir vērts atteikties no tā, ko esmu tagad tā pēkšņi pati sev atklājusi tikai tā vārdā, lai... lai smalki sauktos, un lai tiktu pie bara komandējamu ļaužu un vēl naudu par to dabūtu ;)
un vispār.. ai :)

beidz. darbaa vajag atrast prieku. es varu. apmierinaajumu par to, ka es to var, esmu izdariijis, kaadreiz saruugtinaajumu, ka vareeju labaak. ar vaardu sakot juutas un tad jau darbs vairaak nav tik briesmiigs, bet nu fufeli dziit, dauziit bumbierus un rullet gurkji jau vienmeer ir bijis patiikami:)

ai, nezinu.
ar mani vienmēr ir bijis tā, ka darbs, jebkurš darbs, ir interesants un sagādā gandarījumu tikai kādus pirmos 6 mēnešus. un tad - viss. nu jā, laikam tas ir brīdis, kas sākas rutīna :/
un viss, un visa mana interese zūd tad.

man nekad nav bijušas nekādas lielās ambīcijas karjeras ziņā. man nekad nav bijusi vēlme lielos biznesus taisīt un sasniegt to, un sasniegt šito. man vienmēr ir gribējies vienkārši būt. un es tagad pirmo reizi mūžā esmu :)

vispār. piecus bērnus gribu. gribu sēdēt mājās un viņus visus audzināt. gribu visiem viņiem katru dienu trīsreiz dienā ēst taisīt, un čubināties visu cauru dienu :)
bet nu, tas ir diezgan neiespējami. tas tā, maigi izsakoties.

pastāsti, ko tu dari? kas ir tas, kur tev ir izdevies atrast to prieku? pastāsti :)

nu tas ir beediigi. tas tikai noziimee, ka tas darbs tev vareetu nebuut iistais. tip peec profesijas. vajag kautko radoshaaku varbuut...

bet par ambiicijaam... nezinu kapeec, bet nevaru es samierinaaties ar to, ka jaastraadaa kautkaada priekshnieka padotiibaa tuklaat vairaaku un katrs par katru sulbaaks un ar katru ir nesaskanjas, kuras tu nedriiksti laist aaraa, jo vinjsh tachu ir priekshnieks. turklaat esmu domaajoshs cilveeks un tapeec nesaskanjas ir tiiri ideologjiskas biezhi vien. un taadeelj arii pirms paaris gadiem meegjinaaju uzsaakt privaato pasaakumu, bet tas ir ljoti garsh staasts, bet katraa zinjaa sapnis man tagad ir...