šorīt pīpāju, pārcilāju atmiņā sagaidīšanas pasākuma notikumus un detaļas un aizdomājos līdz tam, ka neatminos citu gadu, kuru būtu tik ļoti gaidījis. vismaz apzināti ne. nez kāpēc ļoti gribējās esošajā situācijā tādu jaunu atskaites punktu ielikt, strīpu novilkt. laikam tapēc, ka viss ir noritējis iepriekšējā gadā tādā kā attīstības tempā, bet bez iespējas salīdzināt, cik tad strauja un laba tā attīstība ir bijusi. visās jomās. turklāt ir diezgan stipra pārliecība, ka attīstība tiešām būs vēl straujāka un šis būs lielisks gads. tādas pārliecības man iepriekš arī nav bijis...

lai jums tāpat.