Negribu kaut kā sabojāt savu pašsajūtu par šo rakstdarbu ar "biju tur, darīju to", bet tomēr to, ka man ir tik sarkans vēders kā vārītam vēzim, jo domāju, ka mani jau, kā vienmēr, saule nepiecepinās, piemetināšu gan:)

Tātad... Zvans savam komercijas upurim pink_dust , lai neizskaidrojamas vēlmes dēļ noskaidrotu, kādas tad ir izjūtas pēc dienas jeb papildkoncerta (kaut arī liekas dīvaini saukt par papildkoncertu pasākumu, kas ir pirms "īstā" koncerta). Un še tev - esmu neizskaidrojama šokā, jo izdzirdu frāzes no sērijas "Bija OK, bet ne vairāk", "Vecās dziesmas bija OK, bet nu tās jaunās..." un tml. Un īsti neiebraucu vai es satraucos par to, ka tiešām nebūs tik labi, kā gaidu, vai arī par to, ka var tādā man vēl joprojām nepieņemamā veidā vērtēt viņu dziesmas, jo laikam jau jūtos varen elitārs phe:) Arvienvārdsakot biju apmulsis, ko laikam varēja sajust un saruna aprāvās... (tikai no offence:) )

Bet tad jau iebraucu Jūrmalā un sāku ķert fīlingu. Bet arī te nekā, jo kaut kā pārāk daudz bija tā tipa seju, ko tik ierasts redzēt Līvu koncertos "parastajos":) Biju gaidījis publiku apmēram tādu, kā "Pāri visam" tūres noslēguma koncertā, kad pats koncerts nebija nemaz tik fantastisks, bet visu izdarīja "pareizā" publika.. Daļēji manas bažas piepildījās, jo pilnīgi varēja gaisā just tādu tā kā nedrošības, tā kā skepses smārdu. Bet beigās bija jāatzīst, ka izskaitļot jau to publiku nav nemaz tik grūti... Proti - pie Ozola (pēc kuras sekoja labs jociņš par to, ka šis bija veltījums O-Z-O-L-A-M:) ) cilvēki tā ka pamodās, tā ka piepacēlās, pie Piedod man un Dieva dēla (protams) vēl vairāk un es jau sajutos omulīgāk:)

Sekojošā akustiskā daļa mani atkal uzdzina uz domām, ka nu tik ļoti vajadzētu viņiem izdot kādu akustisko dubultalbūmu un man ir baigai pozitīvā aizdoma, ka jaunais menedžeris šito štelli pat varētu gribēt un mēģināt izbīdīt:)

Un tad jau nāca "urbja" triks un attiecīgi Dzelzsgriezējs, pie kura pat kājās piesvempos, tad arī paredzamais C4 tipa spridzeklis Valoda un tad arī saldais ēdiens tautai - visi hiti viens pēc otra. Man gan kā vienmēr sametās žēl tā tipa cilvēku, kas The Doors koncertos prasīja Light My Fire, bet Līvu kocertos prasa kādu no ziņģēm vai Mieteni zelteni (nekāda salīdzinājuma starp The Doors un Līviem, bet gan šī nožēla man ir vienmēr, kad, liekas, saprotu, ko izjūt mūziķi, kad no viņiem grib dzirdēt tikai hitus). Bet tas jau cits stāsts, jo galā gribas teikt kādus provokatoriskus vārdus - vai kāds vēl var nosaukt mūziku, pie kuras kaut kas tāds var notikt koncertā? Es domāju, ka nē. Visu laiku galvā skanēja Andra Freidenfelda teiktie vārdi Bilžu līdzīgā kocerta sakarā atbildē uz jautājumu "Nu kas tad ir TAS Līvu kocertā?".. Viņš teica, ka nevar jau to tā pateikt, bet ka visprecīzāk to izsaka krievu (cik ironiski) teiciens "Eto nashe"..

Rezumē - ne bez (un man pat īsti nav kauns to atzīt acīmredzams:) ) pāris aizkustinājuma asarām un citām bezgala pozitīvām izjūtām, tomēr laikam pietrūka man labākas sēdvietas un sekojošas "jaudas" izjūtas, lai šis koncerts pārspļautu iepriekš dzirdēto akustisko koncertu un tā pēc-sajūtas.. but still - lieliski

Ar tevi kopā man nav bail
Ar tevi kopā esmu es
Tikai tu un es - divas dvēseles
Uz šīs pasaules...