Atklāju, ka mans analfabētisms uz labās un kreisās rokas neatšķiršanu pazūd, ja runā angliski - left, right. Angliski uzreiz vārdam ir jēga. Cerams, noderēs te uz ceļa.

Mans galējais spriedums; man garšo žāvētas aprikozes.

Es neesmu nekāds pavārs, un līdz piecām sastāvdaļām, ieskaitot garšvielas, ir tie ēdieni, ar kuriem es varu ar cieņu tikt galā. Turpinu pilnveidoties. Tā lēnām, pārvarot pieredzes trūkuma "mainīja krāsu tātad gatavs" pārliecību, atnāca fundamentāla atklāsme, ka ēdienam vajag laiku. Putrai ļaut briest un vārīties; uz lēnas uguns cepināt, sautēt; pēc krāsns ļaut atpūsties. Vajag laiku.

"Man viņā patīk viss – garša, faktūra un arī uzturvērtība. Patīk arī turēt rokā, kāda viņam ir āda. Un arī ļoti patīk izņemt kauliņu. Avokado ir ideāls."
http://satori.lv/raksts/11006/Kaut_ari_es_staigaju_tumsa_ieleja

ļaunprātīgi nodokļu maksātāji

Ko darīt, ja tējkannas snīpis vairs nesvilpj?

Klausos triloģiju piecās daļās The Hitchhiker's Guide to the Galaxy, un šķiet, ka pat mana dzīvā fantāzija met kūleņus un šad tad iebuksē. Tik ļoti bagātīgi kā būtu, ja būtu, korporatīvās pasaules un ikdienas sadzīves ačgārnīguma sakārtošana pa izfantazētiem plauktiņiem (kā lai netic "restorāna matemātikai"?) un sižeta klejojumu, ka būs jāieliek savu mīļāko grāmatu sarakstā.

@simamura: var jau paņirgt, mani arī žēlabu politika besī. Bet panciskākā, drosmīgākā, manuprāt, labākā sabiedrībā pret to varētu vērsties nevis ar žēlabu iestādēs, bet demonstratīvi bučojoties un tā pieprasot sev vietu. Un nevis, ka kvīri vien bučotos visu dzimumu tantēm par šoku, bet, piemēram, āriešu hetero čaļi pēc basīša treniņa, savus kvīru draugus atbalstot, visi sabirtu mikriņā bučodamies, un meitenes no uzņēmuma personāldaļas visas savā starpā bočodamās, pēc darba, pa pieprasot sev bezmaksas vietu pa ceļam uz valentīndienas diseni, un tā tālāk.

Man jums ir, ko teikt, un es jums pateikšu.

Gribu paraudāt, kuru filmu ieteiktu?