nebūs man atvaļinājums

( paīdēšu savā nodabā )

visādi citādi - viss ok.

man nācās kādu brīdi gaidīt.
no sākuma satraucos,
tad pārdomāju,ko teikt
galu galā sāku pētīt, kas notiek.

ievēroju, ka lustra pie griestiem izskatās pēc
hmm..
prezervatīva. Tāda piepūsta un otrādi pielikta.
Varbūt vajadzēja darba interviju sākt ar jautājumu: A jums lampa kā..
nu ja, nav laba doma..

nu neko. gaidīju vēl. sagaidīju. tagad gaidīšu tālāk.

teica priekšniece priekšlaicīgi pametot darba telpas

a neko ta negribas.
kaut gan, ir lietas, ko gribas. Dīvānu, piemēram.
bet vēl jāparaksta tas referāts.

Austers: Visvairāk cilvēki uzticas savai ģimenei, draugiem, saviem darba biedriem. Bet atšķirības atkal ir statistiski nozīmīgas par uzticību Latvijas valstij. Šeit laukiem stabiņš ir zemāks, šeit ir Rīga, šeit ir citas pilsētas. Ko mums teikt par to visu? Izskatās pēc ļoti ciniskas pieejas. Droši vien man negribētos to teikt.

..tepat darba-vietā. mamma piezvanīja, pamodināja.

Pamodos - brīnišķīgi izgulējusies un labā pašsajūtā. Lieliski!

Tikai.. desmit minūtes pēc darba laika sākuma..
:D

no sākuma kolēģa dienas teiciens par izpletņiem:
tie mēdzot neatvērties. It sevišķi sievietēm.


un tad vēl dabūju rājienu no sekretāres par to, ka esmu atnesusi kaut kādus dubļus. Skatos - tiešām dubļi. Tiešām es. Kur tādi ņemas?

Sūkāju konfekti. Vakar trolejbusā iedeva. Maza meitene. Es viņai saku, ka kāpšu ārā nākamajā pieturā. Viņa saka "Es palaidīšu!". Paskatās uz mani, un dod konfekti. Pašai daudz esot.

lūk. Priekšniece atvaļinājumā, šefs komandējumā. Ceturtajā stāvā viena [vakar, šodien un rīt]. Sāk tracināt. Iešu lejā pie cilvēkiem. Tēju. Dzert.