ja jau par lietu, tad pie mums bija tā:
sataisījos ar bērniem braukt sēnēs, nu tā, pus pa jokam, tā īsti necerot atrast nevienu sēni, tik varbūt paēsties kādas mellenes, un tā kā mežs mums varen ērčains, tad nu savilku garās strīpainās zeķes kājās, sabāzu tajās bikšu galus, bērniem - matu gumijas uz piedurkņu galiem, lai neviena mošķene neaizlien, gumijniekus visiem sagādāju, vienvārdsakot, sataisījāmies ne pa jokam, un tad pēkšņi nāk mella nakts un blieziens
mēs stāvam pie loga ar visiem gumijniekiem un MP jautā, vai tie ir plūdi, es saku, nē, bērniņ, tikai stiprs lietus
tad visu novilkām un priecājāmies par skatu aiz loga, pērkondārdus un zibeņus ieskaitot, lielaisbērns mēģināja ar mēli noķert lāses
kad viss beidzās, noteicu, ka, ja nav sēņu, tad būs peļķu prieki, paņēmām plastmasas liellaivu un gājām basām kājām ārā, tik tie prieki beidzās pēc 10 minūtēm, lielajam palika slikti
laikam vakar pārstrēbās jūras ūdeni
tāds tas lietus mūsciemā