Darba svētki man bija vakar, kad nomazgāju visus logus un izmēzu lodžiju, bet šodien visu dienu ir sajūta "un krustcelēs mazs bērniņš rotaļājas zem ratu riteņiem, zem putekļiem, zem dzelžu pēdām", un tas mazais bērniņš esmu es.
naudas kokam piemetušās bruņutis, laikam būs jālikvidē ar visu koku, un jāsāk viss no jauna, no maza zariņa.
tas viss tā, nu tā kā zīmīgi, vai
mazuks mācās nostreipuļot pusotru metru, aizrautīgi ķiķinādams un smiedamies, vienalga, sanāk vai nesanāk.
reizēm es vienkārši sēžu un skatos uz viņu kā tādu realitātes šovu, traki aizraujoši, MP nebija tik interesants. MP visu darīja tā nopietni, bez šova.