vakar bija kaut kāda evil diena.
sākumā ekskavators dienas vidū pārrāva mūsciema lielo kabeli, tā, ne pa jokam. pavadījām vakaru sveču gaismā, izmazgājām zobus ar aukstu ūdeni un gājām gulēt.
nopūtos, ka mums nav neviena veca cilvēka mājās, kurš sveču gaismā varētu stāstīt stāstus par ļoti veciem un interesantiem laikiem.
MP baidījās viens iemigt, uzstellēju veco maģi ar baterijām, lai atskaņo "Onkuļa pasakas".
2-os naktī mani pamodināja naktslampiņas prožektors tieši sejā, - kabelis bija salabots.
toties šorīt, atverot atkritumu šahtu, pretī nāca silta tvaika mutuļi un priecīgas strautiņa čalas - bija pārplīsusi kaut kāda karstā ūdens caurule. jautri.
labi, ka pagrabs nepaspēja stipri applūst, citādi dabūtu makšķerēt burkas un riteņus.
un vēl kopš vakardienas MV uzrāda gripas simptomus un es šobrīd sēžu, tinusies zilganos dūmos. no māsas gudrībām - jādedzina lauru lapas, tie dūmi kaut kā apcīnot to vīrusu, viņai šādi reiz bija izdevies veselo ģimenes daļu izglābt no slimās.
un rīt vai parīt es pirmo reizi iemēģināšu roku sviesta taisīšanā. nopirku no pienasievas litru krējuma un taisīšu papriekšu sviestu, un tad no tā - ghī sviestu.
tādas tās lietas.

naivi pie gultiņām karinu saspiestus ķiplokus un tomēr vāru katlu dzērveņu morsa, ja nu mēs visi noliekamies slīpi
pēdējoreiz gripa man bija pirms 11 gadiem