kamēr lielpuiši prom, nolēmu sakārtot MP mantu kasti un karantīnas plauktu, un atradu lielu, sarkanu zeķi, pilnu ar šokolādes konfektēm!!! man jau tā šķita, ka kaut kā baigi ātri mēs tās Ziemassvētku paciņu konfektes noēdām...
nu un, protams, sarīkoju sev mazus, saldus svētkus;)
tagad tikai problēma - kur tās turēt? manas badinātās miltukodes bija metušās virsū konfekšu bļodai, un izēdušas konfektes, kurās bija rieksti vai vafeles, bet to zeķi MP istabas plauktā laikam nebija iedomājušās pārmeklēt:)P
bāzt atpakaļ zeķē un likt tajā mantu augšplauktā?
sabērt burkā?

kad atgūšu ožu, aiziešu un nopirkšu sev zilu hiacinti podiņā
bet rīt aiziesim apraudzīt manu trako hiacinti uz komposta kaudzes, kura bija tur Ziemassvētkos uzziedējusi

joprojām domāju, ka vislabākās investīcijas ir nevis nekustamie īpašumi vai akcijas, vai briljanti, bet gan papildus zināšanas un prasmes. vienvārdsakot, vislabāk ir investēt sevī. un, ja kādai ļoti vajag, var investēt arī silikona pupos vai pieaudzētos matos, tie arī var lieti noderēt;)
var jau teikt, ka ir tādas vērtības, kā: darbs, ģimene, draugi, tauta, dzimtene,daba un sazinkasvēl. manuprāt, vislielākā vērtība esmu es pati.
darbs te ir, te nav.
ģimene arī ļodzīga padarīšana, un bērni vispār, tūlīt izaugs un nosauks mani par polnij otstoj (MP te viendien spriedelēja "es esmu jauns, bet vēlāk palikšu vecs, tikpat veci kā jūs..")
draugi - vispār nesapratīsi, kurš ir kurš, šodien draugs, rīt sūdabrālis. nu, labi, ne tik krasi, bet esmu piedzīvojusi draugu transformācijas līdz vājiem paziņām un otrādi, tāda labila lieta.
tauta kā tauta, maziņa, nenovīdīga un kašķīga.
dzimtene? ha-ha! vakar PSRS, šodien ES, rīt - ...?
daba tiek vai nu pārmērīgi nesaprātīgi varota vai nesaprātīgi pārmērīgi saudzēta.
bet es palieku pati ar sevi un varu sevi ietekmēt un veidot kā vien vēlos. atliek tik izdomāt, ko lai sevī investēju šogad.