nolēmu neskatīties dažas ziņas, LTV1 un LNT. izlases kārtā TV3.
abi pirmie mediji situāciju valstī pasniedz varbūt arī patiesi, bet arī patiesu paniku uzdzenoši. ja es, bezdarbnieks, katru dienu dzirdu "bezdarba līmenis valstī sasniedzis tik un tik %", nākamajā dienā atkal tā pati frāze, tikai tiek piekabināts "jau..", "pabalstu nepietiks", "tā VĒL NAV krīze", un tā dienu no dienas - izmisums un bailes sāk zagties klāt, un vispār, ko gan man kā bezdarbniekam palīdz šī statistika - absolūti neko. es vienmēr esmu ticējusi, ka vienmēr varu dabūt darbu, un arī esmu dabūjusi, bet šāda veida ziņas manu jauko ticību grauj, bet personīgi man nekas tā nepalīdz atrast darbu kā ticība, ka es to varu!
un es joprojām, par spīti visam, ticu, ka varu atrast to sasodīto darbu, tikai papriekšu jānoskaidro:
a) ko izdomās VSAA par pabalsta apmēru - lai es zinātu, cik daudz laika ir darba meklējumiem (taimings)
b) ko teiks Omuļa alergologs - lai es zinātu, kāda un cik dārga aukle jāmeklē (finansu aprēķini)
izrietot no b)
c) kāda atalgojuma līmeņa darbs jāmeklē, vai arī jāmeklē darbs mājās, jo tas ir izdevīgāk nekā maksāt auklei.
un viss.
komentārus negribu, jo droši vien kāds iebļaus, ka mūsdienās labi, ka vispār darbs ir.
man p..j.
es vienmēr esmu dabūjusi, ko gribējusi. (izņemot veselību)
miesa, veselība un mūza mani kādu laiku ir atstājušas, bet domāju, ka tas ir atgriezeniski. galvenais, ka mani nav pametušas Ticība un Cerība.
hau!