Ir tik labi, ir tik labi :) Eh, pavasaris, pavasaris! Tik forša sajūta, ka nevajag vairs tuntulēties, lai izietu laukā, uzmet jaku un aiziet! Forši.

Tā, kas noticis pa šo laiku..

Bija dzerevņā kārtējā balle kopā ar kolektīvu, izballējāmies tā, ka prieks! Un viss kā jau piedienas pie balles.. Mulsi acu skatieni, it kā vēlme palikt divatā, bet, ka nesanāk.

Tā, kas vēl. Ā, beidzot skrienu pa vakariem. Kopā ar istabas biedreni. Tik žēl, ka viņa vairs kojās nedzīvos, nebūs ar ko skriet, un tad tas stimuls pazūd. Jo, ja ej ar kādu divatā, tad vismaz piespiedies iesākties, cipa, nu davaj, ejam u.t.t. Bet, ja esi viens pats, tad slinkums apņem, un liekas, ai, gan jau, ka rīt aiziešu. Nu kā tad, rīt, rīt.

Kursā arī sāku justies labāk. Tas laikam tāpēc, ka sāku runāt krieviski. Vēl nedaudz, nedaudz, un aizies tā lieta. Tik stomīties gan sanāk, un daudzus vārdus pareizi izteikt ar ir kā ir. Tas viss ar laiku, ar laiku. Vēl 3 gadi priekšā, lai pieslīpētu nianses.

Rīt solās būt darbīga diena, strādāsim pa sētu. Riktīgi gribās kaut ko pašiverēties pa āru, pačilot savā nodabā!

Bučuki.

Sen neesmu sev neko te atzīmējusi. Laikam, ka mana dzīve ir pārāk ''aizraujoša'' .

Sen neko sev te neesmu rakstījusi. Tas laikam, ka liecina par manu notikumiem pārpildīto dzīvi. Nu, kā tad.

Bet ir jau šis tas iekrājies.
Vakar sākās jauns priekšmets institūtā. Un, kas ir pats patīkamākais - darbi tur jāpilda latviešu valodā. Patīkami, man nepatīkami kursam. Bet gan pārcietīs, tas jau tikai viens priekšmets, man visi pārējie krievu valodā! Bet nu, pamazām jau ielaužos arī sarunvalodā. Tomēr ir kaut kāda iekšējā barjera, kas ieslēdzas, kad vēlos runāt krieviski, jo es tiešām vēlos. Laikam vidusskolas krievu valodas skolotāja ir iedzinusi mani kompleksos. Bet nekas, gan es aizbraukšu uz turieni un par spīti ar viņu krieviski runāšu. Hell yeah!

Tā, kas vēl.
Ā, dziesmu svētki VS. darbs. Laikam jau priekšroka būs jādod darbam. Viss tiek plānots, un gribās aizbraukt, piķīti nopelnīt, atvieglot vecākiem dzīvi, cik ta var no viņiem ņemt. Nu jā, kamēr nepabeigšu mācības būs jau tā, ka nāksies prasīt no viņiem Un viņi jau ar visu cenšas, bet grūti, es tač redzu, nav jau vairs tie gadi un tā! Un, ja ir iespēja atvieglot viņu izdevumus par mācību maksu kaut uz pus gadu, tad ir vien jālaiž!
Un kompānija jau man ar laba. Tas būs labs piedzīvojums, pārbaudījums! Ar J. nekad kopā nav garlaicīgi, esam kā divas duras, kas smejas par ne par ko, un nevietā, bet vismaz darbs raisīsies uz priekšu. (hi, hi) Viss ir bumbās! :)

Nu vienīgais, rīt tikai zināsim, vai mūs tur kāds ņems pretī, bet es jau ceru, ļoti ceru. Ā, jāsāk meklēt sev aizvietotāja dziesmīšos! Kas to būtu domājis, ka mūsu dzerevņā meiteni aizvietotāju atrast būs grūtāk, nekā puisi! Bet nekas nav neiespējams!
Takšto, uz priekšu! :)

Just don't give up!
:)

Man tā patīk lauku balles! :) Izdejoties var tā, no sirds.
Pēc vakardienas balles kājas liek par sevi šodien manīt.
Un arī šampānieša ietekme šodien ir diezgan spēcīga!

Bet, kopumā jau jebkura balle ir izdevusies, ja vien ir īstā kompānija! Tad ir vienalga cik labi, vai cik slikti spēlē muzikanti, vai cilvēku ir pietiekami daudz un tā!


Tagad priekšā smags pārdomu periods. Gribās jau aizbraukt uz Dziesmu un deju svētkiem, bet ir otrs variants, nopelnīt naudiņu. Un naudiņa ir diezgan nepieciešama. Jo vecākiem arī nav viegli pavilkt manas studijas. Eh, dilemma, dilemma! Bet, laika itkā ir pietiekami, tomēr, ja izlemju par labu darbam, tad ir laicīgi jāmeklē aizstājējs dejās, savā vietā!
Ai, es nezinu! Gan nāks kaut kāda apskaidrība, es ceru.

Nu tik burvīga diena šodien bija! Saulīte silda un beidzot tiešām rodas sajūta, ka vēl mazliet, mazliet un pavasaris ar pilnu sparu būs klāt! (Lai nebojātu šo sajūsmu, ziņas labāk nelasīt!)

Kā jau zināms, reizē ar pavasari, ļoti bieži nāk visādas pārdomas, vēlmes, apņemšanās. Nu lūk, un man ar' uznāca spars sākt aktīvāk sportot. Bet, kā jau ierasts, tas viss sākas domas līmenī, un tad pamazām materializējas. Jā, sākumā jau liekas, ka katru dienu izdarīšu to un to, kādu laiku (precīzāk, pāris dienas) tas tā arī notiek, bet tad pamazām aizmirstas.
Nu kā, kā lai piespiež sevi nepamest iesākto?! Ņemot vērā to, ka neesmu no tiem apņēmīgākajiem cilvēkiem!
Jo, tiešām, gribas nomest kādu kilogramu, gribas to sajūtu, ka vari sasniegt pats kaut ko tādu, bet, ka šīs vēlmes aizmirstās tiklīdz sāk likties, ka tas aizņem par daudz laika, u.t.t.

Katru dienu jāsaka sev: "SAŅEMIES" , tad varbūt tā lieta aizies!

Ar cerību uz apņēmību, dodos!

P.S. SAŅEMIES!!!

Tik laba nedēļas nogale! Biju ciemos pie J, atpūtāmies, kā īstām dāmām pieklājas. Izstaigājām pāris Vecrīgas klubus, bet nonācām pie secinājuma, ka vislabākā publika ir ''Alā". Tur arī pavadījām lielāko laiku, nu kā arī + maldīšanās, kamēr atrodi to, ko vajag. Nav ko liegties, esam diezgan lieli topogrāfiskie idioti.
Un neiztikt, protams, ka bez ēšanas arī tad, kad negribas. Pēc kārtīgas nakts prasījās, kaut ko tādu smeķīgu.
Žēl, ļoti žēl, ka nestudēju Rīgā, vai viņa Daugavpilī, tad noteikti, ka būtu biežāki šādi vakari, ar daudz daudz smiekliem, un trakām idejām. :)
Bet neko padarīt, vismaz var novērtēt šādas reizes.
Visu noslēdzām ar raudamo gabalu. Noskatījāmies filmu ''Raselu meita'', un raudājām, un raudājām, un vēlreiz raudājām. Kā sacīt jāsaka, attīrījām organismu.

Un nu, lecam atpakaļ ikdienas ritumā! :)

Nu diena bija, es pat teiktu, ka pozitīva. Viss kā piedienas. Bet nē, protams, uz vakaru vajag visu sabojāt. Sēžam kojās, istabiņā un ienāk kāds apdzēries jaunietis, kaut ko vervelē un tā. Skatās ko darām, paskatās kompī un prasa - tu latviešu kanālus skaties? Es atbildu, ka esmu latviete, tad kāpēc lai neskatītos. A viņš, tu cipa ganzs (nemāku to īsti pareizi pateikt, uzrakstīt) esi. Un tad mani tādas dusmas pārņēma, ka jopcik! Nu nav man nekas pret krievu izcelsmes cilvēkiem, tiešām nav, mācos ar tādiem kopā, dzīvoju. Bet ir tādi izņēmumi kā šis jaunietis, kas tiešām iesveļ tādas dusmas! Es dzīvoju Latvijā, un man tagad būt jākaunās par to, ka esmu latviete?! Kaut kāds sviests.

Tieši šādi cilvēki apkauno savu tautību, un izraisa nepareizo iespaidu par krieviem kopumā. ĀĀ, nu nevaru, vis iekšā vārās.
Bet tas jau nav tikai vienpusēji, es saprotu, ka ir šādi, atsevišķie indivīdi no abām pusēm. Žēl, žēl man viņu pašu, jo viņi neko citu nemāk, kā tikai pateikt kādu riebeklību.

ĀĀĀ, esmu dikti laimīga! Mēs brauksim uz dziesmu svētkiem! Un nevis kā skatītāji, bet gan kā dalībnieki! :) Nu tik milzīgs prieks par mums! Tāds saviļņojums bija, kad paziņoja rezultātus! Vadītāji saka, ka diemžēl viens kolektīvs nebrauks uz svētkiem, mums jau sirds dreb, nu, ka ne tad ne, un tad paziņo cita kolektīva nosaukumu, un mēs aiz prieka nezinājām, kur likties! vuhūūū!!!
Un šo uzvaru nosvinējām tā, pa riktīgo!

Ūn vēl kas, šodien tiku pie ķēpājuma uz ķermeņa! Man jau patīk! Un nesāpēja jau nemaz ar tik traki!

Priecīga nedēļas nogale :)

Šodien piedzīvoju kaut ko jaunu. Pirmo reizi biju baznīcā uz misi. Nav ja tā, ka nekad neesmu bijusi baznīcā, esmu, bet tikai kā apskates objektā, bet nekad uz misi. Teiksim tā, interesanti. Ļaužu nebija daudz, bet tie, kas bija, bija ļoti atvērti un draudzīgi.
Tikai tā neveiklā sajūta, kad tu nezini ko darīt, kad ko teikt un tā, jo mana ģimene nav diez ko ticīga, kā arī es nepiederu nevienai ticībai.
Pēc mises daļa no draudzes (laikam tā to sauc) palika uz zupas ēšanu, un parunāšanos. Tas man likās nu, tik jauki, salasās tāda čupiņa, un kopā bauda noskaņu. Interesanti.
Es tiešām nezinu, vai tas ir priekš manis, vai es varētu bez ierunām slavēt un sludināt, piekrist visam un tā, bet kas zin, kas zin. Varbūt vēl nav tas vecums! Nekad neesmu šaubījusies, ka tur, augšā, kāds ir!

Vislielākais prieks bija par to, ka satiku draudzeni, ar kuru esam jau pazīstamas vismaz 5 gadus, un man viņa ir ļoti mīļa, bet pēdējā gada laikā, tas kontakts ir kļuvis mazāks. Katrai savas darīšanas, nav laika satikties un tā, pasēdēt, pačilot. Viņa ir pievērsusies Dievam, un man ir prieks, ka viņa ir atradusi to, kas spēj viņu gandarīt, to, kas liek viņai justies labākai! Kā sacīt jāsaka - katram savs . :)

Diena noslēdzās polkas solī, ar pozitīvām emocijām, mazliet sāpītēm kājās, un ar patīkamu nogurumu tagad. :)

Uz mierīga viļņa atvados, un saku - ar labu nakti :)