Sen neko sev te neesmu rakstījusi. Tas laikam, ka liecina par manu notikumiem pārpildīto dzīvi. Nu, kā tad.

Bet ir jau šis tas iekrājies.
Vakar sākās jauns priekšmets institūtā. Un, kas ir pats patīkamākais - darbi tur jāpilda latviešu valodā. Patīkami, man nepatīkami kursam. Bet gan pārcietīs, tas jau tikai viens priekšmets, man visi pārējie krievu valodā! Bet nu, pamazām jau ielaužos arī sarunvalodā. Tomēr ir kaut kāda iekšējā barjera, kas ieslēdzas, kad vēlos runāt krieviski, jo es tiešām vēlos. Laikam vidusskolas krievu valodas skolotāja ir iedzinusi mani kompleksos. Bet nekas, gan es aizbraukšu uz turieni un par spīti ar viņu krieviski runāšu. Hell yeah!

Tā, kas vēl.
Ā, dziesmu svētki VS. darbs. Laikam jau priekšroka būs jādod darbam. Viss tiek plānots, un gribās aizbraukt, piķīti nopelnīt, atvieglot vecākiem dzīvi, cik ta var no viņiem ņemt. Nu jā, kamēr nepabeigšu mācības būs jau tā, ka nāksies prasīt no viņiem Un viņi jau ar visu cenšas, bet grūti, es tač redzu, nav jau vairs tie gadi un tā! Un, ja ir iespēja atvieglot viņu izdevumus par mācību maksu kaut uz pus gadu, tad ir vien jālaiž!
Un kompānija jau man ar laba. Tas būs labs piedzīvojums, pārbaudījums! Ar J. nekad kopā nav garlaicīgi, esam kā divas duras, kas smejas par ne par ko, un nevietā, bet vismaz darbs raisīsies uz priekšu. (hi, hi) Viss ir bumbās! :)

Nu vienīgais, rīt tikai zināsim, vai mūs tur kāds ņems pretī, bet es jau ceru, ļoti ceru. Ā, jāsāk meklēt sev aizvietotāja dziesmīšos! Kas to būtu domājis, ka mūsu dzerevņā meiteni aizvietotāju atrast būs grūtāk, nekā puisi! Bet nekas nav neiespējams!
Takšto, uz priekšu! :)

Just don't give up!
:)