|
|
|
February 16th, 2010
10:35 am
Vakar mani gandrīz notrieca vilciens. Izkāpu pieturā no vilciena un, domās iegrimusi, gāju tik pāri, līdz pēkšņi pavisam netālu ieraudzīju lielu lukturi, kas skaļi taurēdams traucās tieši man virsū. Tas būtu viens mirklis, viena sekunde, un es no augšas varētu noskatīties kā vilciena buferis izšķaida un izsmērē manu ķermeni pa sasnigušām sliedēm, kā izkropļo seju, kā salauž kaulus. Es varētu skatīties kā vēlāk šo darba kompi lieto cita darbiniece, kuru sauktu Linda vai tamlīdzīgi un viņa skatītos manas personīgās bildes zem My Pictures. Kā ģimene domā par to, kur gan likt manas drēbes, grāmatas. It kā nekas nemainītos, pasaule grieztos, kolēģes turpinātu aprunāt cita citu, kaimiņiene atrastu citu cilvēku, ar ko dzīvot kopā, norunātā tikšanās ar omi nenotiktu, drawdziņš ietu uz randiņiem ar citu utt. utjpr.
|
Comments:
man 12. klasē bija gluži līdzīga situācija, - ja nebūtu pagājusi nostāk, vilciens uz rīgu mani būtu notriecis, wī.
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) shi |
|---|
| Date: | February 16th, 2010 - 11:55 am |
|---|
| | | (Link) |
|
Tu uzmanīgāk lūdzu, ja!!
/me te to tādā pavisam nopietnā balsī saka
| From: | loop |
|---|
| Date: | February 16th, 2010 - 12:00 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
:((
that's the best part of life - it keeps on going on.
The show must go on.
Dzīve Tev sniedz mācībstundu. Apdomā šo notikumu un padomā, ko Tu vari no tā mācīties.
protams, es par to domāju un no tā var mācīties daudz, tomēr to pašu galveno izkristalizēt neizdodas. VIen tādas klišejas.
Tas nieks, viss nāk. Ka tikai Tu mācies un audz liela. Lai dzīve varētu iztikt ar pēc iespējas saudzīgākiem līdzekļiem, lai Tevi uz to pamudinātu. |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
