krēpjlācis [entries|archive|friends|userinfo]
krēpjlācis

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

šodiena [Jan. 28th, 2014|11:35 pm]
[Tags|, , ]
[music |Ministry - Brick Windows]

šodien biju visādās svarīgās vietās. vienu brīdi atkal mēģināju ātri rakstīt. biju pie ārstes, biju universitātē. biju bibliotēkā, tur bija ļoti jauka un smuka bibliotekāre. domāju par to, cik vispār mūsdienās bibliotēkas ir jocīgas vietas. sevišķi tad, kad ieraudzīju zīmi, ka grāmatas atpakaļ plauktā nelikt, atstāt uz galda, tātad pēc tam bibliotekāram jāiet un tās jāsaliek pa vietām. tiek izteikta neuzticība parastā lasītāja spējai grāmatu atlikt tai paredzētajā vietiņā. tikmēr - tik daudz materiālu taču ir pieejami internetā. jebkurā gadījumā, beidzot sadūšojos paņemt grāmatu "Goth", kas pēdējo reizi no bibliotēkas tikusi ņemta 2011. gadā. sāku lasīt.
šodien ar velosipēdu braucu ļoti lēni, jo vienkārši ir pārgājusi vēlme braukt ātri. nopirku mugurai vajadzīgo vingrošanas bumbu. stāvot rindā 220.lv izlēmu par labu lielākai bumbai nekā tai, ko biju pasūtījis, un tā nu man pārdeva lielāku bumbu pa 16 eiro, bet izrādās, ka tai nav pumpja. tagad būs jāpērk pumpis. biju paēst netālu no aņas jaunās dzīvesvietas - kebabnīcā, kurā ir viena liela telpa, totāli izņemta no Linča filmām, un tad arī viena blakustelpiņa ar zaļām sienām (tā laikam banketiem). paņēmu komplektu, švarmas kebabam nevarēja paņemt nekādu īsti asu mērci (ui susi, nu tik traku kā toreiz jau arī nevajag), likās diezgan dārgi, tāpēc joprojām visiem iesaku Stacijas blakuslaukuma Pakistānas Kebabu.
link8 comments|post comment

svētdienas klaiņošana [Jul. 29th, 2013|02:01 pm]
[Tags|, , , , , , ]
[mood | weird]
[music |Beck - Broken Drum]

vakar bija daži interesanti notikumi. no rīta kaut ko lasīju, mēģināju saņemties braukt uz Priedaini, un tad pie manis gandrīz negaidīti ieradās neetiski, ar stāstiem par Maskavu un lielisku Putina - Medvedeva ledusskapja magnētiņu, kā arī skaistām kartiņām ar Ļeņina līķi. devāmies pastaigā. bijām gotu laukimiņā, kur bija ļoti skaists, melns mincītis, kas kāpa lielā atkritumu kalnā. papīpējām ar viņu. bijām liķierstorā, kur big city telpā skatījām Alicia Keys koncertu (faniem, achtung! http://www.flowfestival.com/en/program/) un pēc tam kaut ko, kas bija ļoti mākslīgs sakausējums starp dažādām īpašībām, kas būtu jāiemieso mūsdienu hiphoperim - būdīgs, bet it kā asprātīgs nēģeris, ar zeltītu mikrofonu, asu, pārsvarā ne pārāk saprotamu dikciju, vecu, populāru gabalu izmantošanu un to atskaņošanu 'jaunās skaņās'. piedejoja kaut kāda baltā meitene, kas pa brīžam arī paplātīja muti mikfrofonā. nosaukumu nenoglabāju nekur.
tad lēnām aizdevāmies uz Pakistānas kebabu, kur pievienojās atbalsis. tas bija diezgan negaidīti, atbalsis bija iesprūdušas (laikam) turku kebabā, bet pakistānas kebabs ir nevis tajā komerclaukumā, kas ir tieši pie stacijas pārejas, bet vēl pa kresi no tā, Birznieka Upīša ielas sākumā. mēs pasūtījām asākos falafelus, jo pirms tam, kad tur vēl strādāja pakistāņi, viņi deva diezgan maigus kebabus, kad pasūtījām asākos. bet nu šoreiz bija pilnīgā pakaļā, tas bija asākais falafels, kādu es esmu ēdis savā dzīvē. tas bija par asu mums visiem trijiem, bet reakcijas bija dažādas. neetiski kliedza, jo viņai bija rūgti un no asuma sāpēja ausis, funky oficiants viņai pat atnesa pusglāzi piena. es ēdu pa nelielam gabaliņam, visu laiku dzerot virsū savu koliņu vai vēl nepabeigto lambrusko. ir smieklīgi dzert lambrusko kā uzdzeramo, lai likvidētu asuma sajūtu mutē, jo, piemēram, kola to galīgi nelikvidēja. man riktīgi vārījās mēle un bija dziļas pārdomas, bet no ārpuses man esot bijusi 'akmens seja' un ilgi skatieni vienā punktā. tas laikam tāpēc, ka es apzinos, ka esmu pasūtījis asāko un izjūtu sociālo kontroli. atbalsis procesa laikā šķietami turējās vislabāk un falafelu arī apēda visātrāk, bet pēc tam asaroja. tātad ar puišiem (un meiteni) no pakistānas kebaba labāk nejokot. un tur nav arī tualetes, ja gadījumā vajag vemt / ko citu.
pēc tam ilgi nevarējām atrast jaunu, šizofrēnisku vietu, kur aiziet, jo svētdienu vakaros viss ātri ciet. bija doma par cukurvati Vērmaņdārzā, bet viņu tur netaisa uz vietas (turnofs), tad par kafejnīcu pie LU, bet tā 'tehnīsku iemeslu dēļ' bija slēgta. pat lieliskā tējnīca Valdemāra ielā (laikam) bija ciet. mūs uzrunāja superdraudzīgi frankfurtieši, kuriem ļoti patika Rīga, viņiem vajadzēja supermārketu, un mēs viņiem izstāstījām par galeriju Rīga, uz kuru paši arī beigās aizgājām. tur iepirkām martini un cepumus un devāmies uz augšējo stāvu. tur ir tiešām jauks skats uz Rīgu, novērojām arī kaut kādu interesantu objektu - tāds kā milzīgs stabs ar spirālveidīgām kāpnēm apkārt, Rīgas centrā, nezinu, kas tas tāds.
episks moments bija tad, kad man pēkšņi pienāca klāt kāds oficiāli tērpies puisis un uzdāvināja putna spalvu. neko nesacīja, pagriezās un aizgāja prom. pirms tam viņš vienkārši stāvēja un skatījās uz mums (mani?) nu tā, ka pat netēloja, ka runā pa telefonu vai smēķē. es nezinu - varbūt kāds zina, kā to varētu interpretēt?
toties pēc tam atbalsis aizņēmās no neetiski draudziņa skeitu un skeitoja pa galerija Rīga jumtu. izdevās labi, tomēr kaut kādiem džekiem, kas sēdēja kafejnīcā tas laikam nepatika un viņi teica, ka trenēties jau vajadzētu iet citur. tad atnāca kaut kāds resns onkulis un izdzina neetiski ar draudziņu no sēžamvietām un mēs devāmies atpakaļ milzīgajā liftā, lai brauktu lejup. pa tērbatas ielu devāmies uz bijušo sporta pili, tur sēdējām un dzērām martini. autostāvvietā iebrauca džips, kas neizturēja pieļaujamo gabarītu ierobežojumu, bet šoferim tas bija vienaldzīgi.
vēlāk beidzot noskatījos Trūmena Šovu, nebiju redzējis. bija labi, varbūt jāpārskatās skaidrākā prātā. bet nu paranoja nesākās, kā bija teikts.
vispār Rīga ir jauka, te ir forši svētdienās. skaisti tas, ka vispār nav cilvēku, var sēdēt visādos parkos, pagalmos un citās apšaubāmās vietās un nokļūt tikai minimālos nepatīkamos kontaktos ar ārpasauli / civilizāciju.
link9 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]