krēpjlācis [entries|archive|friends|userinfo]
krēpjlācis

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Jumī šonakt [Aug. 20th, 2013|02:36 am]
[Tags|, , , , ]
[music |Monno - Negative Horizon]

1) dieva dēļ, neņemiet Jumī šotu ABC, pārāk traki pretīgs
2) pastāstīšu par vienu no šīs nakts atgadījumiem. vispār atgadījumu bija daudz, bet nevar jau visu izstāstīt. mums ar Simulakru Jumī nupat bija ģeniāla kompānija. vēlējāmies noslēgt savu atvaļinājumu + darba beigšanas vakaru. kā pēdējā vieta, protams, 24/7 strādājošais Jumītis. iegājām lieliskajā izbāzeņu / akvārija / ex TV telpā. Simim bija negaršīgākais šots, kādu biju jebkad nogaršojis. es paņēmu šotu BMW, kas bija nedaudz labāks, jo bija klasisks saldais šots.
pēc laika pie mums ienāca vīrs, kas apsēdās blakus, paņēma pelnutrauku un sāka mēģināt kaut ko runāt ar mums, jo bija tā kā atdalījies no savas kompānijas, bija autsaideris. viņu sauca Gunča. viņš teica "Tūlīt nāks tā trakā Inga. Nu tad nu būs, veči, bļin, tad nu būs". un tad viņa arī ienāca. Inga (laikam) bija paresna pusmūža sieviete, domājams alkoholiķe, ļoti ekstraverta un skaļa, ļoti daudz lamājās. viņa dzīvoja kopā ar blakus sēdošo veco vīru ar bizi, kurš arī bija tāds jauks dzērājs, kas nedaudz izskatījās pēc vampīra. viņi daudz runāja par savu dzīvesvietu un to, kā tas vīrs tur ir dabūjis galveno ložu, bet kaut kas tur visu piedirš. Inga pavēlēja ceturtajam kompanjonam - vīram ar baltiem matiem atnest (laikam) lētāko kokteili. pēc atnešanas viņš pievērsās arī mums. sākumā visu laiku atvainojās par savu skaļumu. pēc tam stāstīja, ka Jumis ir viņu ikdiena, ka viņi ir sākuši dzert līdz ar krīzes iestāšanos. viņš teica, ka cer, ka mēs nedzīvojam Latvijā, tādā veidā ievirzot sarunu sev vēlamajās dziļajās sliedēs, kur varēja arī pasūdzēties. tāpēc, ka Latvijā taču nevienam neko nemaksājot. teicu, ka salīdzinoši ar pārējo Eiropu, Latvijas algas tiešām ir ļoti mazas. viņš esot bijis operators, montētājs, utt. viņa mūža labākie gadi esot bijuši braukājot ar grupu "Pērkons" kā roudijam - elektriķim. "Nu mēsls jau es tur viņiem biju, bet nu vismaz tāds mēsls. Nu vismaz patīkami". Simulakrs gan izteica domu, ka vienkārši viņš tajā laikā droši vien varēja daudz dzert. tomēr viņa lūziena punkts esot bijis tieši 2008. gadā (līdz ar ekonomiskās krīzes sākumu), kad vairs nav bijis darba. tad viņš šo to stāstīja, un ik pa laikam teica, ka ir piedzēries un cer, ka netraucē mūsu atpūtu. teica, ka varu jebkurā brīdī viņam teikt "Aizveries!" bet ik pa brīdim viņa sejā uzplaiksnīja nenormāli agresīvas grimases, viņš izskatījās pēc vilkača, kas mūs abus tūlīt pat varētu aprīt dzīvus, totāli asinskārs un visu pasauli nīstošs. viņa draugam Gunčam, kuru ar Ingu vienoja tas, ka viņi bija zebras (abiem bija svītraini džemperi) visu laiku brauca virsū par to, ka viņš ir tāds autsaideris un ka viņam it kā neesot naudas, bet paskat tik - kā šis alkoholiskos dzērienus lokot un pīpējot!
kad gājām prom, blondais, protams, mēģināja mūs kaut kā aizkavēt. teica arī, ka būšot daudz laipnāks, tomēr mēs uzstājām, ka viss kārtībā, tomēr esam izdzēruši dzērienus un dosimies prom.
interesanti arī tas, ka bārā tagad strādā pārsvarā latvietes. Chernobyl vairs nav piedāvājumā (kā arī tas pretīgais kokteiļšots, kas izskatās pēc smadzenēm (sauca Bloody Brain)), tomēr to it kā varot uzjaukt. beidzot tiešām arī sapratu, kāpēc vienmēr var aiziet uz Jumi - jo tas vienmēr ir vaļā.
link13 comments|post comment

svētdienas klaiņošana [Jul. 29th, 2013|02:01 pm]
[Tags|, , , , , , ]
[mood | weird]
[music |Beck - Broken Drum]

vakar bija daži interesanti notikumi. no rīta kaut ko lasīju, mēģināju saņemties braukt uz Priedaini, un tad pie manis gandrīz negaidīti ieradās neetiski, ar stāstiem par Maskavu un lielisku Putina - Medvedeva ledusskapja magnētiņu, kā arī skaistām kartiņām ar Ļeņina līķi. devāmies pastaigā. bijām gotu laukimiņā, kur bija ļoti skaists, melns mincītis, kas kāpa lielā atkritumu kalnā. papīpējām ar viņu. bijām liķierstorā, kur big city telpā skatījām Alicia Keys koncertu (faniem, achtung! http://www.flowfestival.com/en/program/) un pēc tam kaut ko, kas bija ļoti mākslīgs sakausējums starp dažādām īpašībām, kas būtu jāiemieso mūsdienu hiphoperim - būdīgs, bet it kā asprātīgs nēģeris, ar zeltītu mikrofonu, asu, pārsvarā ne pārāk saprotamu dikciju, vecu, populāru gabalu izmantošanu un to atskaņošanu 'jaunās skaņās'. piedejoja kaut kāda baltā meitene, kas pa brīžam arī paplātīja muti mikfrofonā. nosaukumu nenoglabāju nekur.
tad lēnām aizdevāmies uz Pakistānas kebabu, kur pievienojās atbalsis. tas bija diezgan negaidīti, atbalsis bija iesprūdušas (laikam) turku kebabā, bet pakistānas kebabs ir nevis tajā komerclaukumā, kas ir tieši pie stacijas pārejas, bet vēl pa kresi no tā, Birznieka Upīša ielas sākumā. mēs pasūtījām asākos falafelus, jo pirms tam, kad tur vēl strādāja pakistāņi, viņi deva diezgan maigus kebabus, kad pasūtījām asākos. bet nu šoreiz bija pilnīgā pakaļā, tas bija asākais falafels, kādu es esmu ēdis savā dzīvē. tas bija par asu mums visiem trijiem, bet reakcijas bija dažādas. neetiski kliedza, jo viņai bija rūgti un no asuma sāpēja ausis, funky oficiants viņai pat atnesa pusglāzi piena. es ēdu pa nelielam gabaliņam, visu laiku dzerot virsū savu koliņu vai vēl nepabeigto lambrusko. ir smieklīgi dzert lambrusko kā uzdzeramo, lai likvidētu asuma sajūtu mutē, jo, piemēram, kola to galīgi nelikvidēja. man riktīgi vārījās mēle un bija dziļas pārdomas, bet no ārpuses man esot bijusi 'akmens seja' un ilgi skatieni vienā punktā. tas laikam tāpēc, ka es apzinos, ka esmu pasūtījis asāko un izjūtu sociālo kontroli. atbalsis procesa laikā šķietami turējās vislabāk un falafelu arī apēda visātrāk, bet pēc tam asaroja. tātad ar puišiem (un meiteni) no pakistānas kebaba labāk nejokot. un tur nav arī tualetes, ja gadījumā vajag vemt / ko citu.
pēc tam ilgi nevarējām atrast jaunu, šizofrēnisku vietu, kur aiziet, jo svētdienu vakaros viss ātri ciet. bija doma par cukurvati Vērmaņdārzā, bet viņu tur netaisa uz vietas (turnofs), tad par kafejnīcu pie LU, bet tā 'tehnīsku iemeslu dēļ' bija slēgta. pat lieliskā tējnīca Valdemāra ielā (laikam) bija ciet. mūs uzrunāja superdraudzīgi frankfurtieši, kuriem ļoti patika Rīga, viņiem vajadzēja supermārketu, un mēs viņiem izstāstījām par galeriju Rīga, uz kuru paši arī beigās aizgājām. tur iepirkām martini un cepumus un devāmies uz augšējo stāvu. tur ir tiešām jauks skats uz Rīgu, novērojām arī kaut kādu interesantu objektu - tāds kā milzīgs stabs ar spirālveidīgām kāpnēm apkārt, Rīgas centrā, nezinu, kas tas tāds.
episks moments bija tad, kad man pēkšņi pienāca klāt kāds oficiāli tērpies puisis un uzdāvināja putna spalvu. neko nesacīja, pagriezās un aizgāja prom. pirms tam viņš vienkārši stāvēja un skatījās uz mums (mani?) nu tā, ka pat netēloja, ka runā pa telefonu vai smēķē. es nezinu - varbūt kāds zina, kā to varētu interpretēt?
toties pēc tam atbalsis aizņēmās no neetiski draudziņa skeitu un skeitoja pa galerija Rīga jumtu. izdevās labi, tomēr kaut kādiem džekiem, kas sēdēja kafejnīcā tas laikam nepatika un viņi teica, ka trenēties jau vajadzētu iet citur. tad atnāca kaut kāds resns onkulis un izdzina neetiski ar draudziņu no sēžamvietām un mēs devāmies atpakaļ milzīgajā liftā, lai brauktu lejup. pa tērbatas ielu devāmies uz bijušo sporta pili, tur sēdējām un dzērām martini. autostāvvietā iebrauca džips, kas neizturēja pieļaujamo gabarītu ierobežojumu, bet šoferim tas bija vienaldzīgi.
vēlāk beidzot noskatījos Trūmena Šovu, nebiju redzējis. bija labi, varbūt jāpārskatās skaidrākā prātā. bet nu paranoja nesākās, kā bija teikts.
vispār Rīga ir jauka, te ir forši svētdienās. skaisti tas, ka vispār nav cilvēku, var sēdēt visādos parkos, pagalmos un citās apšaubāmās vietās un nokļūt tikai minimālos nepatīkamos kontaktos ar ārpasauli / civilizāciju.
link9 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]