| svētdienas klaiņošana |
Jul. 29th, 2013|02:01 pm |
vakar bija daži interesanti notikumi. no rīta kaut ko lasīju, mēģināju saņemties braukt uz Priedaini, un tad pie manis gandrīz negaidīti ieradās neetiski, ar stāstiem par Maskavu un lielisku Putina - Medvedeva ledusskapja magnētiņu, kā arī skaistām kartiņām ar Ļeņina līķi. devāmies pastaigā. bijām gotu laukimiņā, kur bija ļoti skaists, melns mincītis, kas kāpa lielā atkritumu kalnā. papīpējām ar viņu. bijām liķierstorā, kur big city telpā skatījām Alicia Keys koncertu (faniem, achtung! http://www.flowfestival.com/en/program/) un pēc tam kaut ko, kas bija ļoti mākslīgs sakausējums starp dažādām īpašībām, kas būtu jāiemieso mūsdienu hiphoperim - būdīgs, bet it kā asprātīgs nēģeris, ar zeltītu mikrofonu, asu, pārsvarā ne pārāk saprotamu dikciju, vecu, populāru gabalu izmantošanu un to atskaņošanu 'jaunās skaņās'. piedejoja kaut kāda baltā meitene, kas pa brīžam arī paplātīja muti mikfrofonā. nosaukumu nenoglabāju nekur.
tad lēnām aizdevāmies uz Pakistānas kebabu, kur pievienojās atbalsis. tas bija diezgan negaidīti, atbalsis bija iesprūdušas (laikam) turku kebabā, bet pakistānas kebabs ir nevis tajā komerclaukumā, kas ir tieši pie stacijas pārejas, bet vēl pa kresi no tā, Birznieka Upīša ielas sākumā. mēs pasūtījām asākos falafelus, jo pirms tam, kad tur vēl strādāja pakistāņi, viņi deva diezgan maigus kebabus, kad pasūtījām asākos. bet nu šoreiz bija pilnīgā pakaļā, tas bija asākais falafels, kādu es esmu ēdis savā dzīvē. tas bija par asu mums visiem trijiem, bet reakcijas bija dažādas. neetiski kliedza, jo viņai bija rūgti un no asuma sāpēja ausis, funky oficiants viņai pat atnesa pusglāzi piena. es ēdu pa nelielam gabaliņam, visu laiku dzerot virsū savu koliņu vai vēl nepabeigto lambrusko. ir smieklīgi dzert lambrusko kā uzdzeramo, lai likvidētu asuma sajūtu mutē, jo, piemēram, kola to galīgi nelikvidēja. man riktīgi vārījās mēle un bija dziļas pārdomas, bet no ārpuses man esot bijusi 'akmens seja' un ilgi skatieni vienā punktā. tas laikam tāpēc, ka es apzinos, ka esmu pasūtījis asāko un izjūtu sociālo kontroli. atbalsis procesa laikā šķietami turējās vislabāk un falafelu arī apēda visātrāk, bet pēc tam asaroja. tātad ar puišiem (un meiteni) no pakistānas kebaba labāk nejokot. un tur nav arī tualetes, ja gadījumā vajag vemt / ko citu.
pēc tam ilgi nevarējām atrast jaunu, šizofrēnisku vietu, kur aiziet, jo svētdienu vakaros viss ātri ciet. bija doma par cukurvati Vērmaņdārzā, bet viņu tur netaisa uz vietas (turnofs), tad par kafejnīcu pie LU, bet tā 'tehnīsku iemeslu dēļ' bija slēgta. pat lieliskā tējnīca Valdemāra ielā (laikam) bija ciet. mūs uzrunāja superdraudzīgi frankfurtieši, kuriem ļoti patika Rīga, viņiem vajadzēja supermārketu, un mēs viņiem izstāstījām par galeriju Rīga, uz kuru paši arī beigās aizgājām. tur iepirkām martini un cepumus un devāmies uz augšējo stāvu. tur ir tiešām jauks skats uz Rīgu, novērojām arī kaut kādu interesantu objektu - tāds kā milzīgs stabs ar spirālveidīgām kāpnēm apkārt, Rīgas centrā, nezinu, kas tas tāds.
episks moments bija tad, kad man pēkšņi pienāca klāt kāds oficiāli tērpies puisis un uzdāvināja putna spalvu. neko nesacīja, pagriezās un aizgāja prom. pirms tam viņš vienkārši stāvēja un skatījās uz mums (mani?) nu tā, ka pat netēloja, ka runā pa telefonu vai smēķē. es nezinu - varbūt kāds zina, kā to varētu interpretēt?
toties pēc tam atbalsis aizņēmās no neetiski draudziņa skeitu un skeitoja pa galerija Rīga jumtu. izdevās labi, tomēr kaut kādiem džekiem, kas sēdēja kafejnīcā tas laikam nepatika un viņi teica, ka trenēties jau vajadzētu iet citur. tad atnāca kaut kāds resns onkulis un izdzina neetiski ar draudziņu no sēžamvietām un mēs devāmies atpakaļ milzīgajā liftā, lai brauktu lejup. pa tērbatas ielu devāmies uz bijušo sporta pili, tur sēdējām un dzērām martini. autostāvvietā iebrauca džips, kas neizturēja pieļaujamo gabarītu ierobežojumu, bet šoferim tas bija vienaldzīgi.
vēlāk beidzot noskatījos Trūmena Šovu, nebiju redzējis. bija labi, varbūt jāpārskatās skaidrākā prātā. bet nu paranoja nesākās, kā bija teikts.
vispār Rīga ir jauka, te ir forši svētdienās. skaisti tas, ka vispār nav cilvēku, var sēdēt visādos parkos, pagalmos un citās apšaubāmās vietās un nokļūt tikai minimālos nepatīkamos kontaktos ar ārpasauli / civilizāciju. |
|