man ir līdzīgi. tikai neesmu vēl atrisinājusi, kur tam dabūt naudu un kā mazāk tērēt. jo piemēram daudz aiziet grāmatām, ko nepaspēju izlasīt, bet nevar nepirkt , jo tik foršas un lēti. tas ir apbrīnojami, ko tik cilvēki neizmet humpalu grāmatu bodēs..tādas pērles. bet, jā, ceru, ka paspēšu izlasīt un ka visam pietiks laika. man brālim ir risinājums, ka vajag mazāk rīt.:)) arī taisnība..esmu gardēde un pavelkos uz visādām dārgām un garšīgām lietām. bet nu jā. tā sajūta, ka vienkārši Dzīvot. kā lai to dabū? darbā es cenšos darīt kā man tīk un neklausīt..nedarīt kaut kādas korparatīvās matu skaldīšanas lietas...piem. mums ir brendmenedžeres, kuras saņem n tos epastus no attiecīgās firmas un tad padod tălāk info piesārņojumu uz veikaliem un pārdevējăm, un piesārņo visiem galvas ar sīkumiem. bet es cenšos to ignorēt. bet emocijas uzpeld tik un tā. varbūt ir mazāk jācenšas baidīties tikt atlaistiem, bet drosmīgi runāt pretī visiem tiem sūdiem. kādam tas ir jādara, vai ne? nezinu, ko tu dari, bet gan jau arī tavā darbā var. pārdevēju darbā ideālā dzīvē būtu jātirgo LV produktus. sezonas..kurus tālu nav jāved un kuri nav apstrādāti ar ķīmijām un meliem. it kā vienkārši.