Nezināmais satraukties liek.
Bet kam jānotiek, jānotiek
Un es vairāk neticu tam,
Ka tikai vienreiz dzīvojam
Noriskē un nodzīvo tā-
Nemelojot patiesībā
Un nekaunies par sevi būt
Nekas, ka citi savādāki

Jūtot tā,
Neko darīt

Katra diena ir dota,
Lai Tu maini sapņus pret īstenību
Es zinu, ka Tu saproti to,
Bet cik daudz Tu to izmanto
Kamēr Tu esi tu visi ir dzīvi
Daudz kā nav taču Tu esi brīvs
Un nekad nepārdoties,
Jo tā ir Tava lielākā bagātība

Jūtot tā
Neko darīt
Viņi jūt to tā

Vai zināt par ko runāju es
Bet par maz mums ir sapratnes
Pārāk dažādas pasaules,
Dažādas izvēles
Ko man tagad smieties vai skumt
Tāds ir mans jautājums
Atbilde ir skaidra,
Bet labāk - nepārjautā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tās ir trū rebel lirikas, bet vispār baigi pietrūkst tie laiki, kad varēja vienkārši aiziet uz z-scars koncīšiem vecrīgā un visur virmoja tas vaibs, ka tā ir LV labākā grupa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu aizejam uz kādu no Andra koncertiem!

(Reply to this) (Parent)