Es neatceros kā man bija skolā (ja būtu kaut kas drausmīgs, gan jau atmiņa visu nespētu izdzēst), bet zinu kā bija ģimenē un tam pateicoties laikam ir saglabājusies vēlme būt visā nevainojamam, sapucētam, baudāmam, sevis sodīšana, ja neizdaru kaut ko gana labi un nagu graušanas problēma.
Bet es zinu kā ir dzīvot un draudzēties ar cilvēkiem, kuriem skolā ir gājis grūti un tā ir tīrā elle, kā piecus, tā divdesmit gadus pēc skolas absolvēšanas viņi ar to nespēj tikt galā. Skola vispār ir elle.