Zināmā mērā. Man nepaveicās ar to, ka manu oriģinālo klasi, kurā biju kopš pirmās līdz 5ktajai izformēja skolēnu trūkuma dēļ un izsvaidīja pa citām paralēlklasēm. Tur visi pamatā bija vietējie purčika zeņķi un skuķes. Nebiju superneveikls vai kā, bet salīdzinoši daudz noslēgtāks un sociāli neelastīgāks kā tagad un faktiski pats sevi izstūmu no tās vides. Tas turpinājās pat vidusskolā, kad čaļi, kuri iepriekš mani mazliet centās dirsināt kļuva pieaugušāki un pat mēģināja draudzēties, iaicnāt bariņā. Es jau pēc inerces nīgri stūmos prom aiz izstrādātas neuzticības/aisargsistēmas. Big mistake. Ir tāds kā osadoks no tā. Tie tomēr ir svarīgākie personības formācijas gadi.