Interesanti, ka, spriežot pēc vārdu lietojuma "otrā viļņa", tu blekmetālu interpretē kā kaut kādu estētisku fenomenu, tīri žanriski, "kārtējais no stiliem", kaut gan norvēģu viļņa sākums parādīja, ka blekmetāls nav tikai mūzika, tas ir vesels ētoss, dzīvesveids, ētiskais imperatīvs pret sevi mūzikā, pret pasauli un vispār attieksme pret dzīvi, kas nav kaut kas tikai ideoloģisks, bet gan iemiesota dzīve. un nav daudz blekmetāla "aktu", kuri mūziku iemieso ētosā un otrādi. es, piemēram, atceros, Windir galveno džeku, kurš nomira nosalstot kaut kur fjordu augstumos, piepešā sniega vētrā, jo dzīvoja nomaļā būdā. Vikerness šo ētosu ir novedis līdz galējām konsekvencēm. Gāls. Mayhem. un vēl daži.