|
Nov. 22nd, 2016|11:57 pm |
Kā tev šķiet, vai es cibā varu normāli atbildēt uz šo jautājumu? Jo tajā pašā brīdī es cibas atmiņā būšu ierakstīts kā hitlerietis un nacists. Tas, protams, ir labs jautājums, un Hitlers jau sen ir kļuvis par mītisku arhetipu "hitlers", un nav noslēpums, ka viņa dzīvesgājums ir apbrīnojams un kā lieliska epitāfija 20. gs. vispār, vienā esencē. Un jā, ir domas, kas man pārklājas ar hitleru, taču tās ir tās domas, kuras skar 19.gs. Vairumam 20. gs stila hitlera domu es nespēju rast sevī ne mazāko rezonansi (diktatūra, masu sabiedrība, totālās sistēmas, zinātne, blickrīgs, gāzes kameras, masu izncināšanas ieroči, bioloģisms, determinisms, eigēnika, antisemītisms, mazajām tautām nav vietas utml). Jo no Hitlera nav tālu līdz Staļinam (vēl viens 20.gs arhetips) un es nekādu nespētu sevi redzēt blakus kam tādam.
Ir jāsaprot, ka vācu konservatīvo un vēlāk nacistu kustībā bija vairāki savstarpēji karojoši un pretrunīgi strāvojumi, un man tiešām nav nekā kopīga ar to strāvojumu, kurš guva virsroku. Tiesa, ja noskaties to pašu er ist wieder da, tur ir kkāda līdzība ar maņi. Bet es nekad nespētu ar vienu rokas vilcienu, kaut vai teikumā, diskārdot veselu populācijas vai tautas daļu, tas, lūk, ir raksturīgs tikai veceiropiešiem |
|