bāc, es nesaprotu, kāpēc tu negribi un nespēj pieņemt Kristu. domā tas būs vājums, ākstība? no otras puses, ja pieņemam kalvinistisko skatpunktu, tad vienkārši ir izredzēto un pārējie jau apriori (lai vai cik tas nebūtu dīvaini) ir nolemti iznīcībai, līdz ar to defaultā nemaz nav spējīgi pieņemt Kristu, viņiem nav dots t.s. sensus divinitatis. bet kalvinistu universs ir briesmīgs universs. lai gan predestinācijas noslēpums saglabājas arī Luteram, daļēji, piemēram, tu it kā vari samierināties ar elli un pat pieņemt nolemtību ellei (esmu pelnījis elli, neesmu pelnījis pestīšanu, elle un mūžīgs sods man ir neizbēgams, utt, lai jau ir, tikai joks tāds, ka ellei jābūt gatavam vīrišķīgi un katru brīdi, paceltu galvu, tiesa, vienlaikus arī pazemībā), tāds kā amor fati, un tad var notikt triks/brīnums, ka šajā total depravity stāvoklī topi pestīts.

(Reply to this) (Thread)

skaudri?

(Reply to this) (Parent)